Attēli pasaka vairāk nekā 1000 vārdu, taču ne vienmēr situāciju atspoguļo patiesi.

Nesen sociālajos tīklos redzējām Re:Baltica video, kur vizualizētie skaitļi attēloja lielāku starpību, nekā patiesībā.

datu skola_ass no nulles

Zaļā līnija uz stikla vāzēm atzīmē stabiņu proporciju, ja vertikālā ass būtu sākta no nulles. Autors: Ritvars

Arī 7. februārī Nila Ušakova lapā publicētais grafiks par siltuma tarifiem lielākajās Latvijas pilsētās rādīja daudz dramatiskāku ainu, nekā tā ir realitātē. Kā tas tika panākts?

datu skola_y ass no nulles

Attēls parāda, kā grafikam būtu jāizskatās, ja vertikālā ass sākots no nulles. Labā prakse ir arī atzīmēt datu avotu. Avots: Datu skola

Vertikālās ass mērogs

Stabiņveida diagrammā tā vienmēr būtu jāsāk no nulles. Ja vertikālā ass nesākas no nulles, to būtu nepārprotami jānorāda, tomēr šeit (apzināti vai ne) tiek radīts maldīgs iespaids, ka Rīgas siltumenerģijas tarifs ir vairākas reizes zemāks nekā Cēsu.

Stabiņu diagrammās iesakām nekad neizmantot ne-nulles sākumpunktu vertikālajai asij.

Bet tas vēl nav viss.

Ko dati mēģina pateikt?

Rīgas Domes gadījumā datu vizualizācija tiek izmantota, lai argumentētu par labu noteiktas partijas darbam pilsētas domē. Tomēr jāņem vērā, ka pašvaldības ietekme uz siltumenerģijas tarifiem ir ierobežota. Kā skaidro SPRK – dažādās apdzīvotajās vietās tarifi atšķiras, un šīs atšķirības nosaka pakalpojumu sniegšanas nosacījumi:

  • izvēlētie siltumapgādes sistēmas tehnoloģiskie risinājumi;
  • siltumapgādes sistēmas kompaktums un tās tehniskais stāvoklis;
  • katras apdzīvotās vietas ģeogrāfiskās u.c. īpatnības (reljefs, apbūves blīvums, siltumapgādes lietotāju daudzums utt.).

No šiem nosacījumiem ir atkarīgas pakalpojuma sniegšanas izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai pakalpojumu varētu nodrošināt. Tā, piemēram, Rīgas siltumenerģijas tarifu ietekmē AS “Latvenergo” Rīgas TEC darbības subsidēšana, izmantojot obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas būtiski samazina tarifus.

Ko dati īstenībā pasaka?

Jāņem vērā, ka iedzīvotājiem maksa par siltumenerģiju nereti tiek aprēķināta par kvadrātmetru, nevis katra dzīvokļa patērēto siltumenerģijas MWh, tādēļ zemākas MWh izmaksas vēl nenozīmē zemāku apkures rēķinu. Piemēram, renovētā mājā patērētais siltuma MWh apjoms būs zemāks, nekā nerenovētā, kā rezultātā arī ar augstāku MWh cenu apkures rēķins var būt zemāks (kā iepriekš skaidrojām – patiesībā siltumenerģijas cenas Latvijā tik būtiski kā grafikā mēģināts attēlot neatšķiras).

Labākam ieskatam tajā, kas patiesībā veido siltumenerģijas izmaksas, piedāvājam Delfi.lv rakstu.

It's only fair to share...Share on Facebook0Share on Google+0Tweet about this on TwitterShare on LinkedIn0