17. maijā rīkojām stāstu prezentāciju, kurā mediju “Diena” un “Delfi” komandas dalījās savā pieredzē, kā tapa pētījumi un divi datos balstītie stāsti, kā arī komentāru par datu nozīmību vēlēšanās sniedza politoloģe, “Providus” pētniece Iveta Kažoka.

Kā Latvijā tikt pie it kā “atvērtiem datiem” par pašvaldību deputātiem? Kā datu kartēšana pa novadiem var palīdzēt vēlētājam izvērtēt sava novada attīstību? Kā vērtējama informācijas kvalitāte Latvijā pirmsvēlēšanu laikā? Ar viedokļiem dalās diskusijas dalībnieki.

17. maija pasākuma “Vai dati izglābs vēlēšanas? Mediju datu stāsti” ierakstu varat noskatīties vietnē Youtube .

Dati stāsta

Vai dati izglābs vēlēšanas?

Laiks, kad sākās darbs pie “Delfu” interaktīvā rīka izveides, sakrita ar fake news skandāliem un Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā. “Delfu” galvenais redaktors Ingus Bērziņš to min kā papildus motivāciju lēmumam, ka jārada stratēģija, kā medijam pašiem noteikt dienaskārtību pirmsvēlēšanu laikā, nevis pakļauties politiķu noteiktajām aktualitātēm.

Izveidotā interaktīvā datu vizualizēšanas platforma kļuvusi par vienu no instrumentiem vērtīga satura radīšanai. Tajā gan latviešu, gan krievu valodā apkopota, kartēta un salīdzināta informācija par pašvaldībām pēc 24 parametriem: piem., aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, bezdarba līmenis 2015. gadā un salīdzinājumam – 2010. gadā; trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars 2015. un 2010. gadā, iedzīvotāju skaita izmaiņas kopš 2010. gada un citi, kas ļauj izdarīt objektīvākus secinājumus par to, kā katra pašvaldība izskatās uz citu fona, kāds ir iedzīvotāju labklājības līmenis un, kas būtiski vēlēšanu kontekstā, – kurās pašvaldībās līdzšinējā domes sasaukuma darbs ir bijis produktīvs un kurās ne.

Ingus Bērziņš teic, ka skaitliskās informācijas vizualizēšana interkatīvās kartēs ļāvusi ieraudzīt, ka Latvijā notikušas ārprātīgas ziepes. Diskusijā viņš izsaka cerību, ka informācija, kas izteikta skaitļos un faktos, lasītāju ievilinās un liks domāt, neatstās vienaldzīgu, bet liks doties balsot vai pat kandidēt nākamajās vēlēšanās.

“Delfu” pētījums ļauj ieraudzīt visu Latvijas novadu realitāti skaitļos, tikmēr “Dienas” pētījums un tā rezultātā tapušais “Apmeklējumametrs” stāsta par pašreizējo domnieku attieksmēm – pret savu darbu, vēlētājiem –, kā arī datu atklātības jautājumu. “Dienas” žurnāliste Sabīne Bērziņa, raksturojot domnieku darba apmeklējuma statistiku, teic: “Ja nebūtu tik nopietni, būtu smieklīgi,” jo pētījumā atklātais šokē (plašāk par pētījumu varat lasīt arī laikraksta interneta vietnē).

“Apmeklējumametra” līdzautors Kaspars Salenieks diskusijā min: neticami, ka nenākšana uz darbu tiek uzskatīta par normu. Projekta autoru stāstītais aicina izdarīt secinājumus, ka varētu pastāvēt saistība starp sēžu apmeklējumu un attieksmi pret saviem darba devējiem – mums, vēlētājiem.

“Providus” pētniece Iveta Kažoka, raksturojot abus projektus, uzsver, ka kartētā informācija ir būtisks resurss, kāds līdz šim Latvijā nav bijis. Šajās vēlēšanās ir daudz vairāk informācijas par reģioniem nekā iepriekš.

Kā nepazust datos

Vai dati izglābs vēlēšanas?

Datu vizualizēšana un kartēšana kā datu analīzes metode ir pamats, uz kura būvēti abi datu stāsti. Tomēr vēl viens būtisks aspekts, kuru risinājušas abas komandas, bet kas pētījuma mēroga ziņā īpaši būtisks bijis “Delfu” platformas izveidē, ir – kā cilvēkam nepazust lielajā datu gūzmā.

Apkopotās informācijas daudzums gala rezultātā bija tik liels, ka datu vizualizācijas speciālistei un “Delfu” mākslinieciskajai redaktorei Ilzei Vanovskai kopā ar komandu nācās meklēt speciālu veidu, kādā datus vizualizēt, lai lasītājam tos būtu viegli salīdzināt un analizēt, kā arī atrast sev interesējošo informāciju. Sadarbībā ar uzņēmumu “Infogr.am” tapušais rīks visnotaļ labi pilda šīs funkcijas. Ilze Vanovska kā galveno, lai cilvēki, sastapušies ar lielo informācijas apjomu, neapmulstu, uzsver pārdomāta “maršruta” izveidi – interaktīvā rīka autori izplānojuši vairākus iespējamos ceļus, kā “Delfu” lasītāji informāciju iepazīs, kāda būs salīdzināmo parametru secība, informācijas sadaļu savstarpējā sasaiste. Lietotāju navigāciju nevar atstāt pašplūsmā, jo zudīs gan viņu interese, gan paša rīka jēgpilnums. Par to, ka platforma spēj piesaistīt un noturēt “Delfu” apmeklētāju uzmanību, liecina apmeklējuma statistika – līdz pasākuma dienai platformu apmeklējuši 130 tūkstoši unikālo lietotāju, un arī platformā vidēji pavadītais laiks liecina, ka datu stāsti, kurus papildina reportāžas no lielajām pilsētām, Latvijas iedzīvotājus interesē.

Kas bremzē un kas motivē datu žurnālistiku

Vai dati izglabs velesanas

Latvijā joprojām neatrisināts jautājums ir datu pieejamība, par kuru “Dienas” žurnālistes un “Apmeklējumametra” līdzautores – Inese Liepiņa un Sabīne Bērziņa – rakstījušas jau iepriekš. Arī veicot datu vākšanu, žurnālistes saskārās ar pašvaldību noraidošu attieksmi un nevēlēšanos domnieku sēžu apmeklējumu publiskot. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pārstāvji, kuru pārziņā ir arī datu atklātības jautājums, pašvaldību rīcību centušies attaisnot.

Žurnāliste Sabīne Bērziņa min apstākli, ka pētījuma veikšanai jāveltī savs brīvais laiks, darba dienu vakari, naktis un brīvdienas. Tas ir viens  no faktoriem, kas attur žurnālistus no vēlmes strādāt ar datiem un veidot tajos balstītus stāstus. “Dienas” veiktajam pētījumam veltīts tik daudz pūļu, ka motivācija šādu pētījumu atkārtot zūd. Taču žurnālistu iekšējā motivācija neļauj atslābt – nākamajā pētījumā “Dienas” žurnālistes veikušas visu pašvaldību vēlēšanās startējošo partiju programmu (teju 600) teksta analīzi, atklājot to bieži vien absurdo un komisko saturu.

“Delfu” gadījumā pētījuma veikšana ir bijis redakcionāls lēmums, un galvenais redaktors Ingus Bērziņš atzīmē, ka sociāli atbildīgām lietām ir vērts tērēties. “Delfu” komandai tika radīti atbilstoši apstākļi – vieta, laiks, zināšanas par līdzīgu projektu labākajiem paraugiem –, lai realizētu iecerēto.

Pieņemt informētu lēmumu

Iveta Kažoka, komentējot datu ietekmi uz gaidāmajām vēlēšanām, ir atturīga, jo ir daudz nezināmo un vēl neizpētīto faktoru, kas nosaka politisko partiju popularitāti reģionālā līmenī. Tomēr, viņasprāt, būtiski veidot augstvērtīgu priekšvēlēšanu diskusiju kultūru, lai izglītotu vēlētāju, rūpēties par informācijas kvalitāti. Kažoka uzsver, ka šogad informācijas kvalitātes latiņa pacelta īpaši augstu un Latvijā šādā līmenī vēl nav bijusi. Viņa tic, ka tam būs ietekme uz vēlēšanu rezultātiem.

Noslēdzot diskusiju, tika meklēta atbilde uz jautājumu “Vai ar datiem var gāzt pagastveci?”. Skaidrs ir viens – gāšana, piedāvājot kvalitatīvas alternatīvas, būs jādara pašiem vēlētājiem. Lai 3. jūnijā mums visiem izdodas pieņemt informētu lēmumu!

Pateicamies Ziemeļvalstu Ministru padomes birojam Latvijā par atbalstu pasākuma norisē un “Delfi” un “Dienas” pārstāvjiem par dalīšanos projektu tapšanas iespaidos!

It's only fair to share...Share on Facebook0Share on Google+0Tweet about this on TwitterShare on LinkedIn0