Aizvadītajā nedēļas nogalē, 20. janvārī, sanācām kopā, lai spriestu par tīmeklī ievāktu personu datu izmantošanu un lietotāja tiesībām “tikt aizmirstam”.  Uzmanības centrā bija Vispārīgā datu regula (GDPR) un viss, kas saistīts ar tās ieviešanu Latvijā un Eiropas savienībā.

Lai saprastu, kāds ir šīs regulas mērķis, Nora Biteniece no NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra iepazīstināja ar to, kas ir personas dati mūsdienu digitālajā laikmetā.  To, ka personas kods ir aizsargājams, reti kuram ir jāatgādina, bet to, kāda informācija paliek aiz muguras sērfojot internetā, izmantojot Facebook, vai iegādājoties preces e-veikalā, pētījuši ir tikai neatlaidīgākie programmētāji un nozares speciālisti.

Uzzinājām arī, ka eksistē tā saucamie “datu brokeri” – milzīgas kompānijas, kas pērk un pārdod personu datus un kuru nosaukumi ikdienas interneta lietotājam neko neizsaka. Bet pastāv dažādas teorijas, ka tieši šādu kompāniju pakalpojumi, kas ļauj segmentēt un sasniegt kādas demogrāfiskas grupas iedzīvotājus ar apbrīnojamu precizitāti, ir ietekmējuši nesenās ASV prezidenta vēlēšanas un daudzus citus pasaules notikumus vai “trendus”.

Datu aizsardzība

Iepriekšējais regulējums personas datu aizsardzībā Eiropas savienībā tika pieņemts tālajā 1995. gadā. Lai atbildētu uz jau minētajiem un daudziem citiem jautājumiem, šī gada 25. maijā stāsies spēkā Vispārīgā datu regula. Tā precizēs personas datu regulējumu, iekļaujot tādus digitālus metadatus, kā personas atrašanās vietu, IP adresi, u.c., dos indivīdām daudz lielākas tiesības piekļūt un pārvaldīt informāciju, ko par viņu uzglabā dažādas trešās puses, un noteiks daudz lielāku atbildību uzņēmumiem šo noteikumu neievērošanas gadījumā. Tieši šie milzīgie sodi, kas var sasniegt līdz par 4% no uzņēmuma gada apgrozījuma vai 20 miljonus EUR, ir padarījuši šo regulu par ļoti populāru un apspriestu tematu gan uzņēmumu, gan parasto interneta lietotāju vidū.

Laboratorijas laikā secinājām, ka ir ļoti daudz neskaidru un šobrīd neatbildētu jautājumu, kā tieši regula tiks piemērota dažādās dzīves situācijās. Piemēram, vai tiešām šīs laboratorijas apmeklētājiem, kas atzīmējušies Facebook notikumā, jālūdz rakstiska piekrišana par šī notikuma saglabāšanu Datu skolas Facebook profilā? Taču galvenais mērķis – aktualizēta diskusija par personas datiem un to aizsardzību strauji mainīgajā digitālajā vidē – ar regulas palīdzību noteikti tiek sasniegts.

Datu aizsardzība

Pēc diskusijām pētījām par sevi pieejamo informāciju internetā un diskutējām gan par labajiem, gan sliktajiem personas datu izmantošanas piemēriem. Secinājām, ka gadījumā, ja esam spiesti skatīties reklāmas bannerus ziņu portālos, lielākā daļa tomēr izvēlētos saņemt sev pielāgotu un personalizētu reklāmu, nevis bezpersonisku un neitrālu preču vai pakalpojumu ieteikumus. Tāpat petījām, vai atverot Booking.com no dārgākajiem MacBook datoriem lietotājiem tiek piedāvātas dārgākās viesnīcu rezervēšanas cenas nekā citiem lietotājiem. Atbilde – nē, netiek. Savstarpējās diskusijās arī secinājām, ka daudzi lēmumi, kas attiecas uz personīgo datu aizsardzību un pieejamību datorā (kaut vai sīkdatņu regulāra tīrīšana un kontrole), bieži vien ir vairāk balstīti emocijās, nekā racionālos argumentos. Tas ir vēl viens iemesls, lai skaļi runātu par datu regulu, privātumu internetā un to, vai tas ir vai nav mīts.

Trešā Datu skolas laboratorija norisinājās Baltijas Mediju Izcilības centrā. Šī pasākumu formāta mērķis ir pulcēt nozaru ekspertus, lai eksperimentētu ar jauniem konceptiem, tehnoloģijām un datu kopām.

Seko mūsu pasākumiem Facebook, un nepalaid garām nākamo laboratoriju!

It's only fair to share...Share on Facebook11Share on Google+0Tweet about this on TwitterShare on LinkedIn0