Tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām arī Datu skola nolēma papētīt kā veicās tiem kandidātiem, kas strādāja iepriekšējā Saeimā. Politiķiem mūždien pārmet runāšanu un nekā nedarīšanu, tāpēc nolēmām noskaidort runātīgākos, čaklākos, aktīvākos un slinkākos deputātus.

Deputātu “runāšanu” un “darīšanu” mērījām pēc datiem, kas par katru deputātu pieejami Saeima.lv. Katra deputātu profilā iespējams noskaidrot uzstāšanās 12. Saeimas sēdēs, kas dalās runās no Saeimas trībīnes par darba kārtības jautājumiem un ziņojumiem par lēmumiem attiecībā uz likumprojektiem. Vienkāršojot*, runas nosaucām par “runāšanu” un ziņojumus par “darīšanu”.

Rezultātā izveidojām interaktīvu datu vizualizāciju, kas ļauj atlasīt kandidātus pēc piederības vēlēšanu sarakstam, apgabala, kur deputāts startē, un vizualizācijā ieraudzīt, vai daputāts bijis aktīvs gan runās, gan darbos, vai uzstājies vien pāris reizes, kas ierindo viņu neaktīvo deputātu listē.

Pirmajā acu uzmetienā likās, ka Saeimā sēž gaužām daudz dīkdieņu. Uz pārējo fona izcēlās vairāki zināmi deputāti, bet lielākā daļa bija aktīvāki vai nu runāšanā, vai darīšanā. Vēlāk, papētot deputātus pēc to piederības sarakstiem, izkristalizējās partijas, no kurām kandidē vidēji aktīvāki deputāti. Ceram, ka zemāk aprakstītie rezultāti palīdzēs pēc pāris nedēļām veikt informētāku izvēli.

Kā rāda pamatvizualizācija, ielākā daļa deputātu, kas kandidē atkārtoti, ir bijuši neaktīvi uz dažu varenu runātāju un varenu ziņotāju fona. Vizualizācija neatklāja nevienu izteiktu runātāju un darītāju.

6. oktobrī balsosim par sarakstiem, nevis indivīdiem, tāpēc nolēmām paskatīties, kā veicās kandidātu sarakstiem, no kuriem šogad startē līdzšinējie deputāti. Diezgan daudz spēj parādīt tā sauktais “Box plot” garafiks jeb vērtībamplitūdas diagramma (jā, šis ir latviskais tulkojums!).

Nedaudz teorijas:

Tā pilnais nosaukums ir 'Box and Whisker'. To izmanto, lai parādītu vērtību izkliedi kādā datu kopā. Grafiks arī parāda vidējās vērtības un izņēmumus. 

Punkti aiz “kastēm” un horizontālajām līnijām parāda deputātu izkliedi pēc konkrētās aktiviātes partijā. Ja punkts ir virs horizontālās strīpas, kandidāts ir izņēmums uz partijas fona. Piemēram, Saskaņas deputātu vidū ir pāris lieli runātāji - Ivars Zariņš un Igors Pimenovs un pāris aktīvi ziņotāji - Valērijs Agešins, Vitālijs Orlovs un Anrijs Matīss. 

Līnija pa vidu iekrāsotajiem četrstūriem apzīmē mediānu, jeb vērtību, kas ir saraksta pašā vidū. Tas nozīmē ka puse no saraksta deputātiem ir zem šīs līnijas, otra puse - virs. Saskaņas gadījumā šī līnija atrodas visai zemu gan runāšanā, gan darīšanā. Puses Saskaņas deputātu ir runājuši mazāk nekā 11,5 reizes un ziņojuši mazāk nekā 6,5 reizes. Vienmērīgākā kandidātu izkliede ir Jaunajai vienotībai un ZZS pēc ziņošanas aktivitātes.

Iekrāsotais kvadrāts nozīmē, ka puse no deputātiem atrodas šajā vērtību diapazonā. Jo zemāk šī kastīte atrodas un jo īsāka tā ir, jo mazaktīvāka ir puse no partijas deputātiem. Viszemāk “kastīte” atrodas Saskaņai “runāšanas” grafikā, taču arī ZZS kopumā nav īpaši aktīvāki. Aktīvākie runātāji kopumā ir bijuši deputāti, kas startē no Latvijas reģionu apvienības. Savukārt Jaunās Vienotības sarakstā atrodami visai aktīvi ziņotāji. 

Te ir īss video angļu valodā, kas paskaidro grafika tapšanu un interpretēšanu. 

Trīs partijas – No sirds Latvijai un KPV LV un Attīstībai/PAR!  ir grūti vērtēt, jo līdzšinējā sasaukumā šīs partijas katru pārstāvējā viens vai divi deputāti.

Saskaņas deputātu ir visvairāk un to kopējo runu un ziņojumu skaits ir visai liels, taču Box plot parāda, ka šie rezultāti ir panākti un dažu aktīvo deputātu rēķina. Apmēram 75% no Saskaņas deputātiem nav devuši vairāk par 20 ziņojumiem. Līdzīga aina paveras arī ZZS kandidātu vidū. Aptuveni puse no ZZS un Saskaņas kandidātiem četru gadu laikā nav uzstājušies vairāk par 20 reizēm.

Jaunās Vienotības sarakstā ir vairāk aktīvu ziņotāju nekā runātāju. Latvijas Reģionu apvienības deputātus raksturo aktīva runāšana un mazāk aktīva darīšana. Tās lielākais darītājs ir Edvards Smiltēns, kas ir aktīvākais ziņotājs arī uz pārējo kandidātu fona. Nacionālās apvienības deputātus raksturo vienlīdz aktīva runāšana un darīšana, kas aktivitātes ziņā gan īpaši neizceļas. Vienīgais izņēmums tās sarakstā ir Imants Parādnieks, kas ir diezgan daudz runājis un vēl vairāk ziņojis.

Secinājumi

Lielākā daļa deputātu, kas atkārtoti kandidē uz 13. Saeimu ir bijuši neaktīvi. Lai gan vidēji kandidāti ir runājuši aptuveni 37 reizes un ziņojuši par paveikto gandrīz 25 reizes, puse deputātu runājuši mazāk nekā 16,5 reizes un ziņojuši mazāk nekā 12 reizes. Vidējie rezultāti ir labāki, pateicoties dažiem deputātiem, kas ir aktīvāki nekā pārēji.

Visvairāk mazaktīvo deputātu ir Saskaņas un ZZS sarakstos. Taču abos sarakstos ir daži īpaši aktīvi deputāti. Saskaņa 12. Saeimā ir bijusi opozīcijas partija, tāpēc ziņojumu skaits tai ir mazāks. ZZS ir aktīvāki ziņotāji daļāji tāpēc, ka līdzšinējā sasaukumā bija valdošā partija.

Jaunās Vienotības kandidātu sarakstā ir vairāk aktīvu ziņotāju, savukārt Latvijas Reģionu apvienībā ir vairāk aktīvu runātāju.

*Apzināmies, ka deputāta darbs ir kas vairāk par uzstāšanos Saemas tribīnē, taču visas tikšanās, lobēšanas aktivitātes, izpētes darbu, ko deputāti veic pirms lēmumu pieņemšanas nav iespējams pilnībā kvantificēt.

 

It's only fair to share...Share on Facebook101Share on Google+0Tweet about this on TwitterShare on LinkedIn0