Inovatīvi stāstnieki vai manipulatori – robeža starp abiem datu vizualizācijas klasiķu raksturojumiem, izrādās, ir šaurāka nekā sākumā šķiet.

Iespējams labākās statistikas vizualizācijas autors Čārlzs Džozefs Minārds 1869. gadā radīto diagrammu izmantoja kā līdzekli, lai nodotu vēstījumu par to, cik traģisks izvērtās Napoleona kara gājiena uz Maskavu 1813. gadā.

Avots

Gaiši brūnās līnijas platums parāda karapulka lielumu, līniju virziens – karapulka ģeogrāfisko pārvietošanos, bet temperatūras atzīmes liek nojaust, ka daļa karapulka nebija gatava aukstam klimatam.

Kartē neparādās nedz karavīru nāves iemeslu statistika, nedz precīza ģeogrāfisko vietu atrašanās, taču tas netraucē uztvert gaiši brūnās līnijas bravūru un melnās līnijas kaunpilno un traģisko sagrāvi.

Līdzīgs stāsts ir arī ar britu fiziķa Džona Snova karti, kas parāda holēras izraisītos nāves gadījumus Soho rajonā Londonā.

Avots

Snovs izmantoja karti, lai pārliecinātu vietējās autoritātes slēgt Broudstrītas ūdenspumpi, kas kartē tik skaidri parāda likumsakarību starp nāvju skaitu, atrašanās vietu un ūdenspumpja tuvumu. Lai gan karte šķiet ļoti ticama, neviens nezina, vai arī pats Snovs holēras izplatības cēloni atklāja ar tās palīdzību. Nav arī zināms, vai karte atspoguļo visus holēras nāves gadījumus un vai likumsakarība būtu tikpat neapstrīdama, ja kartē tiktu attēloti arī citi Londonas rajoni. Veiksme vai zinātniskā metode, bet Snovam izrādījās taisnība, kas tagad ļauj viņu dēvēt par mūsdienu epidemoloģijas pamatlicēju.

Dāma ar lukturi, Florence Naitingeila arī savā ziņā manipulēja ar datu vizualizāciju cēla mērķa vadīta. Lai uzlabotu higiēnu britu armijā, 1855. gadā, viņa nolēma izmantot iespaidīgu diagrammu, kas parādīja britu kareivju patiesos nāves iemeslus Krimas kara laikā Turcijā, un ļāva pārliecināt autoritātes Londonā uzlabot higiēnas apstākļus.

Avots

Diagramma atspoguļo nāves iemeslus pa mēnešiem. Zilie laukumi ir infekciju izraisītās nāves, sarkanie – ievainojumu izraisītās nāves un melnie – visi citi nāves iemesli.

Laikā, kad tapa Naitingeilas slavenā vizualizācija, skotu inžinieris Vilijams Plejfērs jau bija izdomājis gan stabiņveida, gan apļveida diagrammas. Izmantojot stabiņveida diagrammu, zilie laukumi nebūtu tik lieli. Naitingeila visticamāk apzinājās, ka ierastajā koordinātu plaknē viens ir tikpat liels gan lejā pie nulles atzīmes, gan stabiņa virspusē, savukārt radiālā plaknē laukums, ko aizņem viena vienība pie centra ir daudz mazāks nekā laukums, ko aizņem vienība rādiusa galā. Lai gan apaļa, diagramma arī nevarētu būt klasiskā apļveida diagramma, jo tā nespētu vienlaicīgi parādīt gan nāvju iemeslus, gan to sadalījumu pa mēnešiem.

Mūsdienās, vairojoties sabiedrības datu pratībai, šāda manipulatīva vizualizācija visdrīzāk izpelnītos bargu oponentu kritiku, taču Naitingeilai palīdzēja panākt pozitīvas pārmaiņas veselības aprūpē un saglabāt daudzu cilvēku dzīvības tieši sava vienkāršā, pastiprinātā vēstījuma dēļ.

______________________________________________________________________________

Šis ieraksts tapa pateicoties domapmaiņai, kas notika Datu skolas 6. februārī rīkotās diskusijas laikā. “Pasaules vēsmas datu vizualizācijā” diskusijas notiek katra mēneša pirmajā nedēļā. Seko līdzi Datu skolas jaunumiem Facebook un Twitter.