Categories
Datu stāsti

Kandidāti no 12. Saeimas runās un darbos – runā dati

Tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām arī Datu skola nolēma papētīt kā veicās tiem kandidātiem, kas strādāja iepriekšējā Saeimā. Politiķiem mūždien pārmet runāšanu un nekā nedarīšanu, tāpēc nolēmām noskaidort runātīgākos, čaklākos, aktīvākos un slinkākos deputātus.

Deputātu “runāšanu” un “darīšanu” mērījām pēc datiem, kas par katru deputātu pieejami Saeima.lv. Katra deputātu profilā iespējams noskaidrot uzstāšanās 12. Saeimas sēdēs, kas dalās runās no Saeimas trībīnes par darba kārtības jautājumiem un ziņojumiem par lēmumiem attiecībā uz likumprojektiem. Vienkāršojot*, runas nosaucām par “runāšanu” un ziņojumus par “darīšanu”.

Rezultātā izveidojām interaktīvu datu vizualizāciju, kas ļauj atlasīt kandidātus pēc piederības vēlēšanu sarakstam, apgabala, kur deputāts startē, un vizualizācijā ieraudzīt, vai daputāts bijis aktīvs gan runās, gan darbos, vai uzstājies vien pāris reizes, kas ierindo viņu neaktīvo deputātu listē.

Pirmajā acu uzmetienā likās, ka Saeimā sēž gaužām daudz dīkdieņu. Uz pārējo fona izcēlās vairāki zināmi deputāti, bet lielākā daļa bija aktīvāki vai nu runāšanā, vai darīšanā. Vēlāk, papētot deputātus pēc to piederības sarakstiem, izkristalizējās partijas, no kurām kandidē vidēji aktīvāki deputāti. Ceram, ka zemāk aprakstītie rezultāti palīdzēs pēc pāris nedēļām veikt informētāku izvēli.

Kā rāda pamatvizualizācija, ielākā daļa deputātu, kas kandidē atkārtoti, ir bijuši neaktīvi uz dažu varenu runātāju un varenu ziņotāju fona. Vizualizācija neatklāja nevienu izteiktu runātāju un darītāju.

6. oktobrī balsosim par sarakstiem, nevis indivīdiem, tāpēc nolēmām paskatīties, kā veicās kandidātu sarakstiem, no kuriem šogad startē līdzšinējie deputāti. Diezgan daudz spēj parādīt tā sauktais “Box plot” garafiks jeb vērtībamplitūdas diagramma (jā, šis ir latviskais tulkojums!).

Nedaudz teorijas:

Tā pilnais nosaukums ir ‘Box and Whisker’. To izmanto, lai parādītu vērtību izkliedi kādā datu kopā. Grafiks arī parāda vidējās vērtības un izņēmumus. 

Punkti aiz “kastēm” un horizontālajām līnijām parāda deputātu izkliedi pēc konkrētās aktiviātes partijā. Ja punkts ir virs horizontālās strīpas, kandidāts ir izņēmums uz partijas fona. Piemēram, Saskaņas deputātu vidū ir pāris lieli runātāji – Ivars Zariņš un Igors Pimenovs un pāris aktīvi ziņotāji – Valērijs Agešins, Vitālijs Orlovs un Anrijs Matīss. 

Līnija pa vidu iekrāsotajiem četrstūriem apzīmē mediānu, jeb vērtību, kas ir saraksta pašā vidū. Tas nozīmē ka puse no saraksta deputātiem ir zem šīs līnijas, otra puse – virs. Saskaņas gadījumā šī līnija atrodas visai zemu gan runāšanā, gan darīšanā. Puses Saskaņas deputātu ir runājuši mazāk nekā 11,5 reizes un ziņojuši mazāk nekā 6,5 reizes. Vienmērīgākā kandidātu izkliede ir Jaunajai vienotībai un ZZS pēc ziņošanas aktivitātes.

Iekrāsotais kvadrāts nozīmē, ka puse no deputātiem atrodas šajā vērtību diapazonā. Jo zemāk šī kastīte atrodas un jo īsāka tā ir, jo mazaktīvāka ir puse no partijas deputātiem. Viszemāk “kastīte” atrodas Saskaņai “runāšanas” grafikā, taču arī ZZS kopumā nav īpaši aktīvāki. Aktīvākie runātāji kopumā ir bijuši deputāti, kas startē no Latvijas reģionu apvienības. Savukārt Jaunās Vienotības sarakstā atrodami visai aktīvi ziņotāji. 

Te ir īss video angļu valodā, kas paskaidro grafika tapšanu un interpretēšanu. 

Četras partijas – Latviešu Nacionālisti, No sirds Latvijai un KPV LV un Attīstībai/PAR!  ir grūti vērtēt, jo līdzšinējā sasaukumā šīs partijas katru pārstāvējā viens vai divi deputāti. 

Saskaņas deputātu ir visvairāk un to kopējo runu un ziņojumu skaits ir visai liels, taču Box plot parāda, ka šie rezultāti ir panākti un dažu aktīvo deputātu rēķina. Apmēram 75% no Saskaņas deputātiem nav devuši vairāk par 20 ziņojumiem. Līdzīga aina paveras arī ZZS kandidātu vidū. Aptuveni puse no ZZS un Saskaņas kandidātiem četru gadu laikā nav uzstājušies vairāk par 20 reizēm. 

Jaunās Vienotības sarakstā ir vairāk aktīvu ziņotāju nekā runātāju. Latvijas Reģionu apvienības deputātus raksturo aktīva runāšana un mazāk aktīva darīšana. Tās lielākais darītājs ir Edvards Smiltēns, kas ir aktīvākais ziņotājs arī uz pārējo kandidātu fona. Nacionālās apvienības deputātus raksturo vienlīdz aktīva runāšana un darīšana, kas aktivitātes ziņā gan īpaši neizceļas. Vienīgais izņēmums tās sarakstā ir Imants Parādnieks, kas ir diezgan daudz runājis un vēl vairāk ziņojis.

Secinājumi

Lielākā daļa deputātu, kas atkārtoti kandidē uz 13. Saeimu ir bijuši neaktīvi. Lai gan vidēji kandidāti ir runājuši aptuveni 37 reizes un ziņojuši par paveikto gandrīz 25 reizes, puse deputātu runājuši mazāk nekā 16,5 reizes un ziņojuši mazāk nekā 12 reizes. Vidējie rezultāti ir labāki, pateicoties dažiem deputātiem, kas ir aktīvāki nekā pārēji.

Visvairāk mazaktīvo deputātu ir Saskaņas un ZZS sarakstos. Taču abos sarakstos ir daži īpaši aktīvi deputāti. Saskaņa 12. Saeimā ir bijusi opozīcijas partija, tāpēc ziņojumu skaits tai ir mazāks. ZZS ir aktīvāki ziņotāji daļāji tāpēc, ka līdzšinējā sasaukumā bija valdošā partija.

Jaunās Vienotības kandidātu sarakstā ir vairāk aktīvu ziņotāju, savukārt Latvijas Reģionu apvienībā ir vairāk aktīvu runātāju. 

*Apzināmies, ka deputāta darbs ir kas vairāk par uzstāšanos Saemas tribīnē, taču visas tikšanās, lobēšanas aktivitātes, izpētes darbu, ko deputāti veic pirms lēmumu pieņemšanas nav iespējams pilnībā kvantificēt.

Categories
Projekti

Datu skola festivālā Lampa: kāpšana ārā no viedokļu burbuļiem un soļi datu pratībā

Noslēdzot darbu sezonu, arī Datu skola bija atrodama sarunu festivāla LAMPA dalībnieku vidū, kur, pakāpjoties no ierastajiem pasākuma formātiem, pirmo reizi tapusi datu instalācija un digitāla spēle.

Kopā ar Baltijas Mediju izcilības centru un SkeptiCafe radījām digitālu spēli “Noziegums tīklā”. Festivāla laikā tās dalībnieki meklēja norādes Cēsu pils parka teritorijā un pildīja āķīgus jautājumus par kritisko domāšanu, mediju un datu pratību. Izpildot katru uzdevumu, spēle atalgoja dalībniekus ar atslēgas vārdu. Ievietojot atslēgas vārdus trūkstošajās vietās atklājās vainīgais noziegumā, kas pastrādāts šajā digitālajā laikmetā.


Savukārt datu instalācijā ļāvām apmeklētajiem meklēt atbildes uz jautājumiem, ko domā citi LAMPAS viesi, ko – “vidējais latvietis”  un kur es tam visam pa vidu esmu pats. Atbildes uz šiem jautājumiem ieguvām, ļaujot dalībniekiem iemest makaronu, pupiņu atbilstošajā trauciņā vai iespraust adatiņu sev atbilstošā punktā.

Latvijas karte, kurā apmeklētāji varēja atzīmēties, no kurienes ir atbraukuši, atklāja, ka visvairāk pārstāvēta ir Rīga, Valmiera un, protams, Cēsis.


Visbiežāk pārstāvētā valoda, kurā apmeklētāji runā mājās, bija latviešu, bet angļu, krievu un cita valoda bija savstarpēji līdzīgi pārstāvētas. 

Šis rezultāts labi parādīja, ka LAMPĀ nav vienlīdz labi pārstāvēta Latvijas krievvalodīgā kopiena.

Ir izveidojies priekšstats, ka LAMPU apmeklē brīvi domājoši cilvēki, tomēr nolēmām pārbaudīt apmeklētāju iecietību pret citām sabiedrības grupām (pēc etniskās, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas, garīgas attīstības traucējumiem). Secinājām, ka lielākā daļa nav izjutusi nepatiku pret citu sabiedrības grupu pēdējo 5 gadu laikā, kam seko tie, kas izjutuši nepatiku pret citu etnisko grupu. Šie rezultāti parāda, ka LAMPAS apmeklētāji tik tiešām ir tolerantāki par kopējo Latvijas sabiedrību, kas ir visneiecietīgākie pret romiem, musulmaņiem un bēgļiem. Arī cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem izraisa Latvijas sabiedrībā nepatiku.


Devām iespēju arī pārbaudīt mītus. Piemēram, tika secināts, ka cilvēki, kam padodas valodas, ne vienmēr ir vājāki matemātikā. 

Savukārt tie, kas ceļas agrāk, ir diez gan čakli.


Vaicāti, lai apmeklētāji atzīmē apgalvojumus, kas atbilst viņiem par festivālu LAMPA, visbiežāk saņēmām atbildes – “jūtos iedvesmots” un “esmu iepazinis vismaz vienu jaunu cilvēku”. Tātad festivāls izdevies!


Uz tikšanos jaunajā sezonā!

Categories
Datu politika

Kāpēc datu publicēšana nav to atvēršana?

Līdzās Atvērto datu dienas 3. martā svinībām un laimīgo nākotni paredzošajam vēstījumam, ka ejam datu atvērtības virzienā, radās arī jautājums – kāpēc šie centieni strādāt ar atvērtajiem datiem sabiedrības labā ir tik mokpilni visām iesaistītajām pusēm?

Vispirms – kas ir atvērtie dati? 

“Atvērtie dati ir brīvi pieejama bezmaksas informācija bez atkalizmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām (Informācijas atklātības likums)” – tā par to tiek ziņots VARAM mājaslapā, kurā ir uzsākts darbs pie Latvijas Atvērto datu portāla jeb vienotas platformas datu publicētājiem un lietotājiem. Publiskās pārvaldes datu pieejamība atvērtā veidā ir arī viens no pamatprincipiem 2014. – 2020. gada attīstības plānošanas periodā e-pārvaldes politikā. Tātad datu atvērtības aktualitāte nav tikai dažu entuziastu aicinājums.

Lai datus varētu uzskatīt par atvērtiem, tiem jābūt bez maksas, pieejamiem tiešsaistē bez piekļuves ierobežojumiem un mašīnlasāmā formātā, ko var automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām. 

Bet vai tad mēs jau to nedarām?

Lūk, šeit atšķirība starp publiskajiem un atvērtajiem datiem. Publiski pieejami dati ir arī Baznīcu grāmatu ieraksti rokrakstā ieskenēti PDF formātā, jo vienkārši nāk no laikmeta, kad ne datori, ne datu koplietošanas un dalīšanās ideja šādā formātā neeksistēja. Bet šodien, kad dati tiek radīti viegli pavairojamos formātos, aktuāls kļūst jautājums par atvērtiem datiem, lai tie būtu viegli lietojami ikvienam datu patērētājam. 

Ja pētnieks vai žurnālists vēlas uzzināt valsts amatpersonu algu sarakstu, pašreiz dati starp institūcijām nav salīdzināmi, pat ja tie ir publiski pieejami. Šie dati tiek publicēti, ne tikai Excel formātā, kas datu lietotājam varētu būt viegli analizējams formāts, bet pat Flippingbook formātā, kas ir nerediģējams un nepārkopējams formāts. Tādējādi dati (iespējams, bez ļauna nolūka) kļūst neizmantojami analīzei.

Šādu pašu lieku darbu var novērot arī Valsts Robežsardzes mājaslapā, kur ir pieejama aktuālākā informācija par notikumiem. Dati ir publiskoti un padarīti lasītājam šķietami saistoši, bet tālākai izmantošanai ir bezjēdzīgi.

No vienas puses ir slavējami, ka pārskati tiek izveidoti par katru dienu, tomēr esošais formāts ļauj nolasīt tikai faktu, ka ir bijuši 37 likumpārkāpēji. Turklāt trīsdimensionālā grafikā ir grūti lēst pat aptuvenu sadalījumu piedāvātajās kategorijās. Savukārt pievienotajā aprakstā skaitļi ir joprojām manuāli jāpārkopē, lai izveidotu salīdzināmus rādītājus par ilgāku periodu. 

Nedrīkst aizmirst arī vēl vienu aktuālu problēmu – PDF dokumentus. Ar tabulām. Kuras ir skenētas. Sliktā kvalitātē. No vienas puses datu pētnieks ir priecīgs uzzināt faktu, ka šis materiāls tiešām ir atbildīgo pušu parakstīts un apstiprināts, tomēr tiem noteikti ir (vai vismaz ir bijusi) oriģinālā versija datorrakstā, kas varētu tikt pievienota klāt šim dokumentam.

Saprast, kāpēc mums to vajag

Publiskojot datus nelietojamā formātā, kā tas redzams ir PDF, Flippingbook vai neparocīgas vizualizācijas izskatā, interesents viegli var atmest ar roku savai idejai šos datus izpētīt. Pat pats centīgākais, kas ir bijis gatavs šos datus izpētīt līdz galam, tos manuāli pārrakstot, pieļauj augstu risku kļūdīties, lai iegūtu droši ticamu rezultātu. Tādējādi ne tikai datu lietotājs zaudē interesi par šiem datiem, bet arī no datu devēju puses zūd interese Tas neiegūst atgriezenisku reakciju par datu noderīgumu, un tā arī nemēģina uzlabot esošās prakses, iespējams, pat darot lieku darbu ar dokumentu skenēšanu vai neērtu vizualizāciju veidošanu. 

Atvērto datu mērķis ir palīdzēt veidot datu apmaiņu. Iegūtie rezultāti no šādas datu apmaiņas var būt iespēja izsekot valsts budžeta izlietojumam, laicīgi pamanīt viena uzņēmuma monopolu kādā reģionā, izveidot viegli izmantojamas aplikācijas ikdienišķām vajadzībām, vai pat meklēt dārgumus. 

Lai idejas un piemēri kļūtu vairāk, aicinām ikvienu datu devēju novērtēt, kas ir rezultāts, kā no datu atvēršanas arī pats datu devējs varētu iegūt, kā arī veicināt sarunu ar datu lietotāju. Kas zina, varbūt no tā dzimst lielisks pētījums vai biznesa ideja? 

Paldies Latvijas Radio žurnālistei Rudītei Spakovskai par ideju un reālās prakses piemēriem Latvijā, strādājot ar iestāžu datiem. 

Categories
Datu stāsti

ManaBalss.lv datu ekspedīcijas atklājumi

Pagājušajā nedēļas nogalē, kopā ar datu analītiķiem, programētājiem un pētniekiem devāmies cauri ManaBalss.lv datu biezoklim, kas sastāvēja no 274 publicētām iniciatīvām par kurām 922 355 balsis kopā devuši 213 093 lietotāji. Te apkopojums par ekspedīcijas idejām un to rezultātiem.

Iniciatīvu balsotāju interešu tīkla analīze

Viena no ambiciozākajām ekspedīcijas idejām bija izanalizēt ManaBalss.lv balsojumu datus ar vizuālas tīkla analīzes palīdzību. Tās mērķis bija noskaidrot vai platformas balsotāju intereses veido tematiskas kopas. Šādā veidā nākotnē varētu paredzēt, ja ManaBalss.lv lietotājs nobalso par kādu iniciatīvu, tam varētu interesēt arī citas, analīzes rezultātā iegūtas iniciatīvas.

Kā balso Latvijas diaspora?

Lai gan platformas iniciatīvas pārsvarā attiecas uz Latvijā dzīvojošajiem, par tām savas balsis dod arī Latvijas valstspiederīgie, kas dzīvo kādā citā pasaules valstī. 

Interesanti, ka ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem interesē arī pašvaldības līmeņa iniciatīvas, nevis tikai valstiska līmeņa idejas  – pretēji iepriekš uzskatītajam. Piemēram, ASV dzīvojošos latviešu satrauca jautājums par Lielo kapu likteni. 

Diasporu, kam mītnes zeme ir Lielbritānija, satrauca jautājumi, kas saistīti ar automašīnām, to reģistrēšanu, nodokļiem un apdrošināšanu Latvijā. Savukārt, Vācijā viena no populārākajām iniciatīvām ir iniciatīva par vilku un lūšu medību ierobežošanu. 

Visās trīs valstīs dzīvojošajiem latviešiem vienādi svarīgas likušās iniciatīvas par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, kā arī iespēja no ārvalstīm atbalstīt tuviniekus Latvijā bez divkārša nodokļu sloga. 

Sociālo tīklu ietekme uz balsojumiem par iniciatīvām

Izplatīts ir viedoklis, ka iniciatīvas, kas gūst augstu interesi sociālajos tīklos, savāc vairāk balsu. Mekējot apstiprinājumu šai likumsakarībai, nācās vilties. ManaBalss.lv dati liecina, ka balsu skaits nav atkarīgs ne no tā, cik bieži Facebook lietotāji dalījušies ar šo ziņu, ne no tā, cik aktīvu diskusiju ieraksts par iniciatīvu ir izraisījis. Neskatoties uz to, lielākā daļa mana balss.lv apmeklētāju nonāk lapā tieši caur Facebook. Tas rosina domāt, ka nevis iesaiste, t.i., like, share, comment, norāda uz iniciatīvas popularitāti un panākumiem, bet tas, cik cilvēki ir sasniegti ar šo ziņu.

Kuras iniciatīvas interesē, kādām vecuma un dzimuma grupām

Kāda vecuma un dzimuma balsotājam visvairāk interesē iniciatīvas par kažokzvēru aizsardzību? ManaBalss.lv platformas balsotāji tika sadalīti pēc vecuma diapozoniem atbilstoši Latvijas vēlētāju sadalījumam. Tad katra iniciatīva tika salīdzināta ar normālo vecumu sadalījumu. Interesantākās iniciatīvas, kas izraisīja kāda konkrēta vecuma un dzimuma interesi, tika apskatītas tuvāk. 

Interaktīva ManaBalss.lv balsojumu vizualizācija

Visbeidzot tika strādāts arī pie interaktīvas vizualizācijas, kas palīdzētu katram tās lietotājam pašam mainīt grafiku saturu. Saturs mainītos pēc tā, vai iniciatīva savāca nepieciešamo balsu skaitu, iniciatīvu tēmām un balsojuma dinamikas par katru no atlasītajām iniciatīvām. Lietotājs, piemēram, varētu noskaidrot kuru tēmu balsojumi savākuši balsis visātrāk.

Kuras iniciatīvas ieguva lielākos “spaikus”

Visbeidzot, tika apskatīts arī kā Latvijas pilsoniskā sabiedrība iesaistījās balsošanā par iniciatīvām. Izfiltrējot tās kampaņas, kurām ir vismaz viena diena ar vismaz 300 balsīm un kopējais balsu skaits ir virs 2000, iespējams aplūkot tās iniciatīvas, kuras īsā laikā ieguva vislielāko balsu skaitu, jeb “spaiku”. Izrādījās, ka šajā ziņā populārākās inicitīvas bija par ofšoru atvēršanu, ceļa nodokļa iekasēšanas modeļa izmaiņām un par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam.

ManaBalss.lv datu ekspedīciju rīkoja Datu skola sadarbībā ar Baltijas Mediju izcilības centru, kas ekspedīcijas dalībniekus uzņēma savās telpās. Pateicamies ekspedīcijas dalībniekiem par paveikto un ManaBalss.lv par atbalstu datu sniegšanā.

Categories
Datu politika

Vai Vispārīgā datu regula aizsargās personu datus?

Aizvadītajā nedēļas nogalē, 20. janvārī, sanācām kopā, lai spriestu par tīmeklī ievāktu personu datu izmantošanu un lietotāja tiesībām “tikt aizmirstam”.  Uzmanības centrā bija Vispārīgā datu regula (GDPR) un viss, kas saistīts ar tās ieviešanu Latvijā un Eiropas savienībā.

Iesākumā Nora Biteniece no NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pastāstījā kas ir Vispārīgā datu regula, kad tā tiks ieviesta un kā tā ietekmēs mūsu ikdienu. Lai saprastu, kāds ir šīs regulas mērķis, vispirms iepazināmies ar to, kas tad īsti ir personas dati mūsdienu digitālajā laikmetā.  To, ka personas kods ir aizsargājams, reti kuram ir jāatgādina, bet to, kāda informācija paliek aiz muguras sērfojot internetā, izmantojot Facebook, vai iegādājoties preces e-veikalā, pētījuši ir tikai neatlaidīgākie programmētāji un nozares speciālisti. 

Uzzinājām arī, ka eksistē tā saucamie “datu brokeri” – milzīgas kompānijas, kas pērk un pārdod personas datus un kuru nosaukumi ikdienas interneta lietotājam neko neizsaka. Bet pastāv dažādas teorijas, ka tieši šādu kompāniju pakalpojumi,kas ļauj segmentēt un sasniegt kādas demogrāfiskas grupas iedzīvotājus ar apbrīnojamu precizitāti, ir ietekmējuši nesenās ASV prezidenta vēlēšanas un daudzus citus pasaules notikumus vai “trendus”.

Iepriekšējais regulējums personas datu aizsardzībā Eiropas savienībā tika pieņemts tālajā 1995. gadā. Lai atbildētu uz jau minētajiem un daudziem citiem jautājumiem, šī gada 25. maijā stāsies spēkā Vispārīgā datu regula. Tā precizēs personas datu regulējumu (iekļaujot tādus digitālus metadatus, kā personas atrašanās vietu, IP adresi, u.c.), dos indivīdām daudz lielākas tiesības piekļūt un pārvaldīt informāciju, ko par viņu uzglabā dažādas trešās puses un noteiks daudz lielāku atbildību uzņēmumiem šo noteikumu neievērošanas gadījumā. Tieši šie milzīgie sodi, kas var sasniegt līdz par 4% no uzņēmuma gada apgrozījuma vai 20 miljonus EUR ir padarījuši šo regulu par ļoti populāru un apspriestu tematu gan uzņēmumu, gan parasto interneta lietotāju vidū. 

Laboratorijas laikā secinājām, ka ir ļoti daudz neskaidru un šobrīd neatbildētu jautājumu, kā tieši regula tiks piemērota dažādās dzīves situācijās.iemēram, vai tiešām šīs laboratorijas apmeklētājiem, kas atzīmējušies Facebook notikumā, jālūdz rakstiska piekrišana par šī notikuma saglabāšanu Datu skolas Facebook profilā? Taču galvenais mērķis – aktualizēta diskusija par personas datiem un to aizsardzību strauji mainīgajā digitālajā vidē – noteikti tiek sasniegts.

Pēc diskusijām pētījām par sevi pieejamo informāciju internetā un diskutējām gan par labajiem, gan sliktajiem personas datu izmantošanas piemēriem. Secinājām, ka gadījumā, ja esam spiesti skatīties reklāmas bannerus ziņu portālos, lielākā daļa tomēr izvēlētos saņemt sev pielāgotu un personalizētu reklāmu, nevis bezpersonisku un neitrālu preču vai pakalpojumu ieteikumus. Tāpat petījām, vai atverot Booking.com no dārgākajiem MacBook datoriem lietotājiem tiek piedāvātas dārgākās viesnīcu rezervēšanas cenas nekā citiem lietotājiem.tbilde – nē, netiek. Savstarpējās diskusijās arī secinājām, ka daudzi lēmumi, kas attiecas uz personīgo datu aizsardzību un pieejamību datorā (kaut vai sīkdatņu regulāra tīrīšana un kontrole), bieži vien ir vairāk balstīti uz emocijām, nekā uz racionāliem argumentiem.Tas ir vēl viens iemesls, lai skaļi runātu par datu regulu, privātumu internetā un to, vai tas ir vai nav mīts. 

Trešā Datu skolas laboratorija norisinājās Baltijas Mediju Izcilības centrā. Šī pasākumu formāta mērķis ir pulcēt nozaru ekspertus, lai eksperimentētu ar jauniem konceptiem, tehnoloģijām un datu kopām.

Seko mūsu pasākumiem Facebook, un nepalaid garām nākamo laboratoriju!

Categories
Datu politika

Vai dati izglābs vēlēšanas?

17. maijā rīkojām stāstu prezentāciju, kurā mediju “Diena” un “Delfi” komandas dalījās savā pieredzē, kā tapa pētījumi un divi datos balstītie stāsti, kā arī komentāru par datu nozīmību vēlēšanās sniedza politoloģe, “Providus” pētniece Iveta Kažoka.

Kā Latvijā tikt pie it kā “atvērtiem datiem” par pašvaldību deputātiem? Kā datu kartēšana pa novadiem var palīdzēt vēlētājam izvērtēt sava novada attīstību? Kā vērtējama informācijas kvalitāte Latvijā pirmsvēlēšanu laikā? Ar viedokļiem dalās diskusijas dalībnieki. 

17. maija pasākuma “Vai dati izglābs vēlēšanas? Mediju datu stāsti” ierakstu varat noskatīties vietnē Youtube šeit.

Dati stāsta

Laiks, kad sākās darbs pie “Delfu” interaktīvā rīka izveides, sakrita ar fake news skandāliem un Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā. “Delfu” galvenais redaktors Ingus Bērziņš to min kā papildus motivāciju lēmumam, ka jārada stratēģija, kā medijam pašiem noteikt dienaskārtību pirmsvēlēšanu laikā, nevis pakļauties politiķu noteiktajām aktualitātēm.

Izveidotā interaktīvā datu vizualizēšanas platforma kļuvusi par vienu no instrumentiem vērtīga satura radīšanai. Tajā gan latviešu, gan krievu valodā apkopota, kartēta un salīdzināta informācija par pašvaldībām pēc 24 parametriem: piem., aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, bezdarba līmenis 2015. gadā un salīdzinājumam – 2010. gadā; trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars 2015. un 2010. gadā, iedzīvotāju skaita izmaiņas kopš 2010. gada un citi, kas ļauj izdarīt objektīvākus secinājumus par to, kā katra pašvaldība izskatās uz citu fona, kāds ir iedzīvotāju labklājības līmenis un, kas būtiski vēlēšanu kontekstā, – kurās pašvaldībās līdzšinējā domes sasaukuma darbs ir bijis produktīvs un kurās ne.

Ingus Bērziņš teic, ka skaitliskās informācijas vizualizēšana interkatīvās kartēs ļāvusi ieraudzīt, ka Latvijā notikušas ārprātīgas ziepes. Diskusijā viņš izsaka cerību, ka informācija, kas izteikta skaitļos un faktos, lasītāju ievilinās un liks domāt, neatstās vienaldzīgu, bet liks doties balsot vai pat kandidēt nākamajās vēlēšanās.

 “Delfu” pētījums ļauj ieraudzīt visu Latvijas novadu realitāti skaitļos, tikmēr “Dienas” pētījums un tā rezultātā tapušais “Apmeklējumametrs” stāsta par pašreizējo domnieku attieksmēm – pret savu darbu, vēlētājiem –, kā arī datu atklātības jautājumu. “Dienas” žurnāliste Sabīne Bērziņa, raksturojot domnieku darba apmeklējuma statistiku, teic: “Ja nebūtu tik nopietni, būtu smieklīgi,” jo pētījumā atklātais šokē (plašāk par pētījumu varat lasīt arī laikraksta interneta vietnē).

“Apmeklējumametra” līdzautors Kaspars Salenieks diskusijā min: neticami, ka nenākšana uz darbu tiek uzskatīta par normu. Projekta autoru stāstītais aicina izdarīt secinājumus, ka varētu pastāvēt saistība starp sēžu apmeklējumu un attieksmi pret saviem darba devējiem – mums, vēlētājiem.

“Providus” pētniece Iveta Kažoka, raksturojot abus projektus, uzsver, ka kartētā informācija ir būtisks resurss, kāds līdz šim Latvijā nav bijis. Šajās vēlēšanās ir daudz vairāk informācijas par reģioniem nekā iepriekš.

Kā nepazust datos

Datu vizualizēšana un kartēšana kā datu analīzes metode ir pamats, uz kura būvēti abi datu stāsti. Tomēr vēl viens būtisks aspekts, kuru risinājušas abas komandas, bet kas pētījuma mēroga ziņā īpaši būtisks bijis “Delfu” platformas izveidē, ir – kā cilvēkam nepazust lielajā datu gūzmā.

Apkopotās informācijas daudzums gala rezultātā bija tik liels, ka datu vizualizācijas speciālistei un “Delfu” mākslinieciskajai redaktorei Ilzei Vanovskai kopā ar komandu nācās meklēt speciālu veidu, kādā datus vizualizēt, lai lasītājam tos būtu viegli salīdzināt un analizēt, kā arī atrast sev interesējošo informāciju. Sadarbībā ar uzņēmumu “Infogr.am” tapušais rīks visnotaļ labi pilda šīs funkcijas. Ilze Vanovska kā galveno, lai cilvēki, sastapušies ar lielo informācijas apjomu, neapmulstu, uzsver pārdomāta “maršruta” izveidi – interaktīvā rīka autori izplānojuši vairākus iespējamos ceļus, kā “Delfu” lasītāji informāciju iepazīs, kāda būs salīdzināmo parametru secība, informācijas sadaļu savstarpējā sasaiste. Lietotāju navigāciju nevar atstāt pašplūsmā, jo zudīs gan viņu interese, gan paša rīka jēgpilnums. Par to, ka platforma spēj piesaistīt un noturēt “Delfu” apmeklētāju uzmanību, liecina apmeklējuma statistika – līdz pasākuma dienai platformu apmeklējuši 130 tūkstoši unikālo lietotāju, un arī platformā vidēji pavadītais laiks liecina, ka datu stāsti, kurus papildina reportāžas no lielajām pilsētām, Latvijas iedzīvotājus interesē.

Kas bremzē un kas motivē datu žurnālistiku

Latvijā joprojām neatrisināts jautājums ir datu pieejamība, par kuru “Dienas” žurnālistes un “Apmeklējumametra” līdzautores – Inese Liepiņa un Sabīne Bērziņa – rakstījušas jau iepriekš. Arī veicot datu vākšanu, žurnālistes saskārās ar pašvaldību noraidošu attieksmi un nevēlēšanos domnieku sēžu apmeklējumu publiskot. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pārstāvji, kuru pārziņā ir arī datu atklātības jautājums, pašvaldību rīcību centušies attaisnot.

Žurnāliste Sabīne Bērziņa min apstākli, ka pētījuma veikšanai jāveltī savs brīvais laiks, darba dienu vakari, naktis un brīvdienas. Tas ir viens  no faktoriem, kas attur žurnālistus no vēlmes strādāt ar datiem un veidot tajos balstītus stāstus. “Dienas” veiktajam pētījumam veltīts tik daudz pūļu, ka motivācija šādu pētījumu atkārtot zūd. Taču žurnālistu iekšējā motivācija neļauj atslābt – nākamajā pētījumā “Dienas” žurnālistes veikušas visu pašvaldību vēlēšanās startējošo partiju programmu (teju 600) teksta analīzi, atklājot to bieži vien absurdo un komisko saturu.

“Delfu” gadījumā pētījuma veikšana ir bijis redakcionāls lēmums, un galvenais redaktors Ingus Bērziņš atzīmē, ka sociāli atbildīgām lietām ir vērts tērēties. “Delfu” komandai tika radīti atbilstoši apstākļi – vieta, laiks, zināšanas par līdzīgu projektu labākajiem paraugiem –, lai realizētu iecerēto.

Pieņemt informētu lēmumu

Iveta Kažoka, komentējot datu ietekmi uz gaidāmajām vēlēšanām, ir atturīga, jo ir daudz nezināmo un vēl neizpētīto faktoru, kas nosaka politisko partiju popularitāti reģionālā līmenī. Tomēr, viņasprāt, būtiski veidot augstvērtīgu priekšvēlēšanu diskusiju kultūru, lai izglītotu vēlētāju, rūpēties par informācijas kvalitāti. Kažoka uzsver, ka šogad informācijas kvalitātes latiņa pacelta īpaši augstu un Latvijā šādā līmenī vēl nav bijusi. Viņa tic, ka tam būs ietekme uz vēlēšanu rezultātiem.

Noslēdzot diskusiju, tika meklēta atbilde uz jautājumu “Vai ar datiem var gāzt pagastveci?”. Skaidrs ir viens – gāšana, piedāvājot kvalitatīvas alternatīvas, būs jādara pašiem vēlētājiem. Lai 3. jūnijā mums visiem izdodas pieņemt informētu lēmumu!

Pateicamies Ziemeļvalstu Ministru padomes birojam Latvijā par atbalstu pasākuma norisē un “Delfi” un “Dienas” pārstāvjiem par dalīšanos projektu tapšanas iespaidos!

Categories
Hakatoni

Atvērto datu hakatona laikā atklāj vairākus datos balstītus pierādījumus sabiedrības veselības nozarē

Sestdien, 4. martā Atvērto datu dienas laikā notika darbs pie sešiem datu projektiem. Trīs no tiem tika veltīti tēmām, kas skar sabiedrības veselību. 

Par labākajiem hakatona dalībnieki atzina divus datu projektus. Viena no uzvarētājkomandām izveidoja piedāvājumu datu rīkam, kas, ievadot pacienta diagnozi, parāda attiecīgo valsts kompensējamo zāļu sarakstu un kompensācijas apjomu. Tā risinājums pievērš uzmanību tam kādu atbalstu indivīds saņem retu saslimšanu gadījumā.

Otra labākā komanda pievērsās jautājumam, cik lielā mērā otrais pensiju līmenis ļauj sabiedrības indivīda pensiju uzkrājumam nopelnīt finanšu tirgos un samaksāt banku komisijās. Komanda salīdzināja situāciju Baltijas valstīs un secināja, ka vismazāk gada laikā no 1000 EUR lielas algas nopelna Igaunijā, bet visvairāk Lietuvā.

Citas komanda, kas strādāja ar sabiedrības veselībai svarīgu tēmu, nonāca pie secinājuma, kurās Rīgas vietās būtu jārada iespēja vīriešiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem aptiekās pārbaudīt vai notikusi inficēšanās ar HIV. 

C:\Users\Darbs\Desktop\Hiv prezent\sheet 2.png

Šogad viena no hakatona grupām pievērsās arī aizsardzības nozares finansējuma izlietojumam, rodot detalizētu ainu tam, kā šajos gados esam virzījušies pretim 2% nozares finansējumam no iekšzemes kopprodukta.

Arī iekļaujošās izglītības tēma šogad tika skatīta no datu perspektīvas. Tika secināts – neskatoties uz to, ka iekļaujošās izglītības ieviešanai laikā no 2014. līdz 2020. gadam ir piešķirti gandrīz 34 miljoni eiro, aizvien vairāk bērnu Rīgā, kam reģistrēti garīgās attīstības un mācīšanās traucējumi, tiek nošķirti no saviem vienaudžiem un mācās speciālās skolās.

Visbeidzot tika prezentēts arī kāds ārpus hakatona tapis datu projekts, kas gada laikā ievāca datus par cilvēka veselībai kaitīgā elektromagnētiskā starojuma esamību Rīgas centra rajonā. Tā rezultātā tika atklātas vietas, kur tas normu pārsniedz pat piecas reizes.

Darbs pie hakatonā iesāktajiem datu projektiem tiks turpināts, lai to rezultātus sagatavotu publicēšanai medijos un izmantotu nevalstisko organizāciju darbā.

Šis ir jau otrais mūsu rīkotais Atvērto datu hakatons. Pateicamies par atbalstu tā rīkošanā datu vizualizācijas kompānijai Infogram, Ziemeļvalstu ministru padomes birojam Latvijā kā arī starptautiskajai organizācijai Open Knowledge, kas jau otro gadu veicina Atvērto datu dienai veltītu pasākumu norisi pasaulē.