Categories
Datu politika

Aicinām publicēt valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atlīdzības

Biedrība Datu skola aicina Latvijas Republikas Saeimu steidzami pieņemt jaunus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas, atsaucoties uz Satversmes 100. pantu par vārda brīvību un informācijas atklātību, noteica, ka valsts un pašvaldību institūcijas visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē institūcijas mājaslapā internetā un glabā to 8 gadus vai nodod augstāk stāvošas institūcijas pārvaldībā, ja institūcija tiek likvidēta. Pieņemot jaunos grozījumus, Saeimai jāņem vērā Satversmes tiesas iebildumus, kas publicēti Latvijas Republikas Satversmes tiesas mājaslapā šeit.

Datu skola atzīst vairāku valsts dibinātu augstskolu darbinieku pieteikumā minētos argumentus par pašreizējās tiesību normas neatbilstību Satversmes 96. pantam, kurā ietvertas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, un datu aizsardzības prasībām.

Vienlaikus, Datu skola uzver Satversmes 100. pantā nostiprināto cilvēktiesību uz vārda brīvību, tai skaitā informācijas atklātību nozīmīgumu. Datu skola uzskata, ka atvērti dati par visu valsts un pašvaldību strādājošo atlīdzību anonimizētā veidā:

  • Mazinās valsts publisko līdzekļu izsaimniekošanu, veicot nepamatotas prēmiju izmaksas vai uzturot darba vietas, kuru vajadzība ir apšaubāma;
  • Palīdzēs identificēt nepamatotas “nodokļu optimizācijas” shēmas;
  • Veicinās valsts un pašvaldību institūciju konkurenci, tā nodrošinot adekvāti apmaksātas vakances un samazinot nevajadzīgu vakanču skaitu;
  • Radīs sabiedrības izpratni par valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojumu cilvēku resursiem, tā veicinot sabiedrības līdzdalību un iesaisti valsts un pašvaldību darbībā.

Datu skola arī norāda, ka ES Vispārīgā datu aizsardzības regulas 23. pants nosaka regulas ierobežojumus. Viens no panta apakšpunktiem pauž, ka regula var tikt ierobežota, lai garantētu “citus svarīgus Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši Savienībai vai dalībvalstij svarīgas ekonomiskās vai finanšu intereses, tostarp monetāros, budžeta un nodokļu jautājumus, sabiedrības veselību un sociālo nodrošinājumu.”

Datu skola ir pārliecināta, ka anonimizēta valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojuma publicēšana ir plašākas sabiedrības interesēs, lai veicinātu publisko līdzekļu efektīvu izlietojumu, mazinot nesaimnieciskas rīcības gadījumus.

Categories
Datu politika

Kāpēc datu publicēšana nav to atvēršana?

Līdzās Atvērto datu dienas 3. martā svinībām un laimīgo nākotni paredzošajam vēstījumam, ka ejam datu atvērtības virzienā, radās arī jautājums – kāpēc šie centieni strādāt ar atvērtajiem datiem sabiedrības labā ir tik mokpilni visām iesaistītajām pusēm?

Vispirms – kas ir atvērtie dati? 

“Atvērtie dati ir brīvi pieejama bezmaksas informācija bez atkalizmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām (Informācijas atklātības likums)” – tā par to tiek ziņots VARAM mājaslapā, kurā ir uzsākts darbs pie Latvijas Atvērto datu portāla jeb vienotas platformas datu publicētājiem un lietotājiem. Publiskās pārvaldes datu pieejamība atvērtā veidā ir arī viens no pamatprincipiem 2014. – 2020. gada attīstības plānošanas periodā e-pārvaldes politikā. Tātad datu atvērtības aktualitāte nav tikai dažu entuziastu aicinājums.

Lai datus varētu uzskatīt par atvērtiem, tiem jābūt bez maksas, pieejamiem tiešsaistē bez piekļuves ierobežojumiem un mašīnlasāmā formātā, ko var automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām. 

Bet vai tad mēs jau to nedarām?

Lūk, šeit atšķirība starp publiskajiem un atvērtajiem datiem. Publiski pieejami dati ir arī Baznīcu grāmatu ieraksti rokrakstā ieskenēti PDF formātā, jo vienkārši nāk no laikmeta, kad ne datori, ne datu koplietošanas un dalīšanās ideja šādā formātā neeksistēja. Bet šodien, kad dati tiek radīti viegli pavairojamos formātos, aktuāls kļūst jautājums par atvērtiem datiem, lai tie būtu viegli lietojami ikvienam datu patērētājam. 

Ja pētnieks vai žurnālists vēlas uzzināt valsts amatpersonu algu sarakstu, pašreiz dati starp institūcijām nav salīdzināmi, pat ja tie ir publiski pieejami. Šie dati tiek publicēti, ne tikai Excel formātā, kas datu lietotājam varētu būt viegli analizējams formāts, bet pat Flippingbook formātā, kas ir nerediģējams un nepārkopējams formāts. Tādējādi dati (iespējams, bez ļauna nolūka) kļūst neizmantojami analīzei.

Šādu pašu lieku darbu var novērot arī Valsts Robežsardzes mājaslapā, kur ir pieejama aktuālākā informācija par notikumiem. Dati ir publiskoti un padarīti lasītājam šķietami saistoši, bet tālākai izmantošanai ir bezjēdzīgi.

No vienas puses ir slavējami, ka pārskati tiek izveidoti par katru dienu, tomēr esošais formāts ļauj nolasīt tikai faktu, ka ir bijuši 37 likumpārkāpēji. Turklāt trīsdimensionālā grafikā ir grūti lēst pat aptuvenu sadalījumu piedāvātajās kategorijās. Savukārt pievienotajā aprakstā skaitļi ir joprojām manuāli jāpārkopē, lai izveidotu salīdzināmus rādītājus par ilgāku periodu. 

Nedrīkst aizmirst arī vēl vienu aktuālu problēmu – PDF dokumentus. Ar tabulām. Kuras ir skenētas. Sliktā kvalitātē. No vienas puses datu pētnieks ir priecīgs uzzināt faktu, ka šis materiāls tiešām ir atbildīgo pušu parakstīts un apstiprināts, tomēr tiem noteikti ir (vai vismaz ir bijusi) oriģinālā versija datorrakstā, kas varētu tikt pievienota klāt šim dokumentam.

Saprast, kāpēc mums to vajag

Publiskojot datus nelietojamā formātā, kā tas redzams ir PDF, Flippingbook vai neparocīgas vizualizācijas izskatā, interesents viegli var atmest ar roku savai idejai šos datus izpētīt. Pat pats centīgākais, kas ir bijis gatavs šos datus izpētīt līdz galam, tos manuāli pārrakstot, pieļauj augstu risku kļūdīties, lai iegūtu droši ticamu rezultātu. Tādējādi ne tikai datu lietotājs zaudē interesi par šiem datiem, bet arī no datu devēju puses zūd interese Tas neiegūst atgriezenisku reakciju par datu noderīgumu, un tā arī nemēģina uzlabot esošās prakses, iespējams, pat darot lieku darbu ar dokumentu skenēšanu vai neērtu vizualizāciju veidošanu. 

Atvērto datu mērķis ir palīdzēt veidot datu apmaiņu. Iegūtie rezultāti no šādas datu apmaiņas var būt iespēja izsekot valsts budžeta izlietojumam, laicīgi pamanīt viena uzņēmuma monopolu kādā reģionā, izveidot viegli izmantojamas aplikācijas ikdienišķām vajadzībām, vai pat meklēt dārgumus. 

Lai idejas un piemēri kļūtu vairāk, aicinām ikvienu datu devēju novērtēt, kas ir rezultāts, kā no datu atvēršanas arī pats datu devējs varētu iegūt, kā arī veicināt sarunu ar datu lietotāju. Kas zina, varbūt no tā dzimst lielisks pētījums vai biznesa ideja? 

Paldies Latvijas Radio žurnālistei Rudītei Spakovskai par ideju un reālās prakses piemēriem Latvijā, strādājot ar iestāžu datiem. 

Categories
Datu politika

Vai Vispārīgā datu regula aizsargās personu datus?

Aizvadītajā nedēļas nogalē, 20. janvārī, sanācām kopā, lai spriestu par tīmeklī ievāktu personu datu izmantošanu un lietotāja tiesībām “tikt aizmirstam”.  Uzmanības centrā bija Vispārīgā datu regula (GDPR) un viss, kas saistīts ar tās ieviešanu Latvijā un Eiropas savienībā.

Iesākumā Nora Biteniece no NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pastāstījā kas ir Vispārīgā datu regula, kad tā tiks ieviesta un kā tā ietekmēs mūsu ikdienu. Lai saprastu, kāds ir šīs regulas mērķis, vispirms iepazināmies ar to, kas tad īsti ir personas dati mūsdienu digitālajā laikmetā.  To, ka personas kods ir aizsargājams, reti kuram ir jāatgādina, bet to, kāda informācija paliek aiz muguras sērfojot internetā, izmantojot Facebook, vai iegādājoties preces e-veikalā, pētījuši ir tikai neatlaidīgākie programmētāji un nozares speciālisti. 

Uzzinājām arī, ka eksistē tā saucamie “datu brokeri” – milzīgas kompānijas, kas pērk un pārdod personas datus un kuru nosaukumi ikdienas interneta lietotājam neko neizsaka. Bet pastāv dažādas teorijas, ka tieši šādu kompāniju pakalpojumi,kas ļauj segmentēt un sasniegt kādas demogrāfiskas grupas iedzīvotājus ar apbrīnojamu precizitāti, ir ietekmējuši nesenās ASV prezidenta vēlēšanas un daudzus citus pasaules notikumus vai “trendus”.

Iepriekšējais regulējums personas datu aizsardzībā Eiropas savienībā tika pieņemts tālajā 1995. gadā. Lai atbildētu uz jau minētajiem un daudziem citiem jautājumiem, šī gada 25. maijā stāsies spēkā Vispārīgā datu regula. Tā precizēs personas datu regulējumu (iekļaujot tādus digitālus metadatus, kā personas atrašanās vietu, IP adresi, u.c.), dos indivīdām daudz lielākas tiesības piekļūt un pārvaldīt informāciju, ko par viņu uzglabā dažādas trešās puses un noteiks daudz lielāku atbildību uzņēmumiem šo noteikumu neievērošanas gadījumā. Tieši šie milzīgie sodi, kas var sasniegt līdz par 4% no uzņēmuma gada apgrozījuma vai 20 miljonus EUR ir padarījuši šo regulu par ļoti populāru un apspriestu tematu gan uzņēmumu, gan parasto interneta lietotāju vidū. 

Laboratorijas laikā secinājām, ka ir ļoti daudz neskaidru un šobrīd neatbildētu jautājumu, kā tieši regula tiks piemērota dažādās dzīves situācijās.iemēram, vai tiešām šīs laboratorijas apmeklētājiem, kas atzīmējušies Facebook notikumā, jālūdz rakstiska piekrišana par šī notikuma saglabāšanu Datu skolas Facebook profilā? Taču galvenais mērķis – aktualizēta diskusija par personas datiem un to aizsardzību strauji mainīgajā digitālajā vidē – noteikti tiek sasniegts.

Pēc diskusijām pētījām par sevi pieejamo informāciju internetā un diskutējām gan par labajiem, gan sliktajiem personas datu izmantošanas piemēriem. Secinājām, ka gadījumā, ja esam spiesti skatīties reklāmas bannerus ziņu portālos, lielākā daļa tomēr izvēlētos saņemt sev pielāgotu un personalizētu reklāmu, nevis bezpersonisku un neitrālu preču vai pakalpojumu ieteikumus. Tāpat petījām, vai atverot Booking.com no dārgākajiem MacBook datoriem lietotājiem tiek piedāvātas dārgākās viesnīcu rezervēšanas cenas nekā citiem lietotājiem.tbilde – nē, netiek. Savstarpējās diskusijās arī secinājām, ka daudzi lēmumi, kas attiecas uz personīgo datu aizsardzību un pieejamību datorā (kaut vai sīkdatņu regulāra tīrīšana un kontrole), bieži vien ir vairāk balstīti uz emocijām, nekā uz racionāliem argumentiem.Tas ir vēl viens iemesls, lai skaļi runātu par datu regulu, privātumu internetā un to, vai tas ir vai nav mīts. 

Trešā Datu skolas laboratorija norisinājās Baltijas Mediju Izcilības centrā. Šī pasākumu formāta mērķis ir pulcēt nozaru ekspertus, lai eksperimentētu ar jauniem konceptiem, tehnoloģijām un datu kopām.

Seko mūsu pasākumiem Facebook, un nepalaid garām nākamo laboratoriju!

Categories
Datu politika

Vai dati izglābs vēlēšanas?

17. maijā rīkojām stāstu prezentāciju, kurā mediju “Diena” un “Delfi” komandas dalījās savā pieredzē, kā tapa pētījumi un divi datos balstītie stāsti, kā arī komentāru par datu nozīmību vēlēšanās sniedza politoloģe, “Providus” pētniece Iveta Kažoka.

Kā Latvijā tikt pie it kā “atvērtiem datiem” par pašvaldību deputātiem? Kā datu kartēšana pa novadiem var palīdzēt vēlētājam izvērtēt sava novada attīstību? Kā vērtējama informācijas kvalitāte Latvijā pirmsvēlēšanu laikā? Ar viedokļiem dalās diskusijas dalībnieki. 

17. maija pasākuma “Vai dati izglābs vēlēšanas? Mediju datu stāsti” ierakstu varat noskatīties vietnē Youtube šeit.

Dati stāsta

Laiks, kad sākās darbs pie “Delfu” interaktīvā rīka izveides, sakrita ar fake news skandāliem un Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā. “Delfu” galvenais redaktors Ingus Bērziņš to min kā papildus motivāciju lēmumam, ka jārada stratēģija, kā medijam pašiem noteikt dienaskārtību pirmsvēlēšanu laikā, nevis pakļauties politiķu noteiktajām aktualitātēm.

Izveidotā interaktīvā datu vizualizēšanas platforma kļuvusi par vienu no instrumentiem vērtīga satura radīšanai. Tajā gan latviešu, gan krievu valodā apkopota, kartēta un salīdzināta informācija par pašvaldībām pēc 24 parametriem: piem., aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, bezdarba līmenis 2015. gadā un salīdzinājumam – 2010. gadā; trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars 2015. un 2010. gadā, iedzīvotāju skaita izmaiņas kopš 2010. gada un citi, kas ļauj izdarīt objektīvākus secinājumus par to, kā katra pašvaldība izskatās uz citu fona, kāds ir iedzīvotāju labklājības līmenis un, kas būtiski vēlēšanu kontekstā, – kurās pašvaldībās līdzšinējā domes sasaukuma darbs ir bijis produktīvs un kurās ne.

Ingus Bērziņš teic, ka skaitliskās informācijas vizualizēšana interkatīvās kartēs ļāvusi ieraudzīt, ka Latvijā notikušas ārprātīgas ziepes. Diskusijā viņš izsaka cerību, ka informācija, kas izteikta skaitļos un faktos, lasītāju ievilinās un liks domāt, neatstās vienaldzīgu, bet liks doties balsot vai pat kandidēt nākamajās vēlēšanās.

 “Delfu” pētījums ļauj ieraudzīt visu Latvijas novadu realitāti skaitļos, tikmēr “Dienas” pētījums un tā rezultātā tapušais “Apmeklējumametrs” stāsta par pašreizējo domnieku attieksmēm – pret savu darbu, vēlētājiem –, kā arī datu atklātības jautājumu. “Dienas” žurnāliste Sabīne Bērziņa, raksturojot domnieku darba apmeklējuma statistiku, teic: “Ja nebūtu tik nopietni, būtu smieklīgi,” jo pētījumā atklātais šokē (plašāk par pētījumu varat lasīt arī laikraksta interneta vietnē).

“Apmeklējumametra” līdzautors Kaspars Salenieks diskusijā min: neticami, ka nenākšana uz darbu tiek uzskatīta par normu. Projekta autoru stāstītais aicina izdarīt secinājumus, ka varētu pastāvēt saistība starp sēžu apmeklējumu un attieksmi pret saviem darba devējiem – mums, vēlētājiem.

“Providus” pētniece Iveta Kažoka, raksturojot abus projektus, uzsver, ka kartētā informācija ir būtisks resurss, kāds līdz šim Latvijā nav bijis. Šajās vēlēšanās ir daudz vairāk informācijas par reģioniem nekā iepriekš.

Kā nepazust datos

Datu vizualizēšana un kartēšana kā datu analīzes metode ir pamats, uz kura būvēti abi datu stāsti. Tomēr vēl viens būtisks aspekts, kuru risinājušas abas komandas, bet kas pētījuma mēroga ziņā īpaši būtisks bijis “Delfu” platformas izveidē, ir – kā cilvēkam nepazust lielajā datu gūzmā.

Apkopotās informācijas daudzums gala rezultātā bija tik liels, ka datu vizualizācijas speciālistei un “Delfu” mākslinieciskajai redaktorei Ilzei Vanovskai kopā ar komandu nācās meklēt speciālu veidu, kādā datus vizualizēt, lai lasītājam tos būtu viegli salīdzināt un analizēt, kā arī atrast sev interesējošo informāciju. Sadarbībā ar uzņēmumu “Infogr.am” tapušais rīks visnotaļ labi pilda šīs funkcijas. Ilze Vanovska kā galveno, lai cilvēki, sastapušies ar lielo informācijas apjomu, neapmulstu, uzsver pārdomāta “maršruta” izveidi – interaktīvā rīka autori izplānojuši vairākus iespējamos ceļus, kā “Delfu” lasītāji informāciju iepazīs, kāda būs salīdzināmo parametru secība, informācijas sadaļu savstarpējā sasaiste. Lietotāju navigāciju nevar atstāt pašplūsmā, jo zudīs gan viņu interese, gan paša rīka jēgpilnums. Par to, ka platforma spēj piesaistīt un noturēt “Delfu” apmeklētāju uzmanību, liecina apmeklējuma statistika – līdz pasākuma dienai platformu apmeklējuši 130 tūkstoši unikālo lietotāju, un arī platformā vidēji pavadītais laiks liecina, ka datu stāsti, kurus papildina reportāžas no lielajām pilsētām, Latvijas iedzīvotājus interesē.

Kas bremzē un kas motivē datu žurnālistiku

Latvijā joprojām neatrisināts jautājums ir datu pieejamība, par kuru “Dienas” žurnālistes un “Apmeklējumametra” līdzautores – Inese Liepiņa un Sabīne Bērziņa – rakstījušas jau iepriekš. Arī veicot datu vākšanu, žurnālistes saskārās ar pašvaldību noraidošu attieksmi un nevēlēšanos domnieku sēžu apmeklējumu publiskot. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pārstāvji, kuru pārziņā ir arī datu atklātības jautājums, pašvaldību rīcību centušies attaisnot.

Žurnāliste Sabīne Bērziņa min apstākli, ka pētījuma veikšanai jāveltī savs brīvais laiks, darba dienu vakari, naktis un brīvdienas. Tas ir viens  no faktoriem, kas attur žurnālistus no vēlmes strādāt ar datiem un veidot tajos balstītus stāstus. “Dienas” veiktajam pētījumam veltīts tik daudz pūļu, ka motivācija šādu pētījumu atkārtot zūd. Taču žurnālistu iekšējā motivācija neļauj atslābt – nākamajā pētījumā “Dienas” žurnālistes veikušas visu pašvaldību vēlēšanās startējošo partiju programmu (teju 600) teksta analīzi, atklājot to bieži vien absurdo un komisko saturu.

“Delfu” gadījumā pētījuma veikšana ir bijis redakcionāls lēmums, un galvenais redaktors Ingus Bērziņš atzīmē, ka sociāli atbildīgām lietām ir vērts tērēties. “Delfu” komandai tika radīti atbilstoši apstākļi – vieta, laiks, zināšanas par līdzīgu projektu labākajiem paraugiem –, lai realizētu iecerēto.

Pieņemt informētu lēmumu

Iveta Kažoka, komentējot datu ietekmi uz gaidāmajām vēlēšanām, ir atturīga, jo ir daudz nezināmo un vēl neizpētīto faktoru, kas nosaka politisko partiju popularitāti reģionālā līmenī. Tomēr, viņasprāt, būtiski veidot augstvērtīgu priekšvēlēšanu diskusiju kultūru, lai izglītotu vēlētāju, rūpēties par informācijas kvalitāti. Kažoka uzsver, ka šogad informācijas kvalitātes latiņa pacelta īpaši augstu un Latvijā šādā līmenī vēl nav bijusi. Viņa tic, ka tam būs ietekme uz vēlēšanu rezultātiem.

Noslēdzot diskusiju, tika meklēta atbilde uz jautājumu “Vai ar datiem var gāzt pagastveci?”. Skaidrs ir viens – gāšana, piedāvājot kvalitatīvas alternatīvas, būs jādara pašiem vēlētājiem. Lai 3. jūnijā mums visiem izdodas pieņemt informētu lēmumu!

Pateicamies Ziemeļvalstu Ministru padomes birojam Latvijā par atbalstu pasākuma norisē un “Delfi” un “Dienas” pārstāvjiem par dalīšanos projektu tapšanas iespaidos!