Categories
Datu stāsti

Vai lietus paredzēs salnas? Ticējumi vs dati

Vēl šodien vieni no biežāk piesauktajiem latviešu tautas ticējumiem ir saistīti ar karstāko sarunas tematu – laikapstākļiem. Lietus Jāņos ļaujot paredzēt turpmāko vasaru, Meteņi – Lieldienu laika prognozi, bet ko stāsta dati? Citu datu hakatonā kopā ar Meteo.lv ievāktajiem laikapstākļu datiem šķetinājām ticējumus un mēģinājām rast jaunus, balstoties datos. 

Lai tiktu pie rezultāta, tika izmantoti dati, kas iever gaisa temperatūras, nokrišņu daudzuma un sniega segas biezuma diennakts novērojumus no 11 novērojumu stacijām, kas pārklāj visu Latvijas teritoriju, par laika periodu no 2001. līdz 2016. gadam.

Jāņi un vasara

Līst kā pa Jāņiem! Un tomēr, plānojot savas saulgriežu brīvdienas nomoka jautājums par to, kāds laiks gaidāms. Tāpat kā visu atlikušo vasaru. Vai sausi Jāņi tiešām bijuši saistīti ar to, ka vasara plānojas lietaina, kā to vēsta ticējums? Rīgā un Skrīveros biežāk tiešām tā arī ir bijis. 

https://lh6.googleusercontent.com/g5GhNrCT4o1XnmDbcdHQ_zPvnXPhIyKHfeEeTLehftBKgdkjHjwUQYREZvdA-G_qSZr3QKc8EqWNj404CSQ-Oc9zOvrIPHITa0A4HwnkTWzeapNr4E1yp-gBOb-9GDr0--7wf1kPsIU

Biežums, kad ticējums piepildījies, laikā no 2001. līdz 2016. gadam, %

Meteņi un Lieldienas

Latviešu ticējums vēsta, kad ap Pīrāgiem (Meteņiem) jumti ir balti ar jaunu sniegu, ap Lieldienām būs arī balti ar jaunu sniegu.  Kā var redzēt Alūksnē salīdzinājumā ar Liepāju pagātnē šis ticējums izrādījies patiess krietni biežāk. 

https://lh3.googleusercontent.com/byR4ilED2u0g5T8Qt6vCYcG9oJWnu2kEwEz9kURAxCxt183PgkykEqb7HrA3TJKS7CrLK1NVOJwAYDnwYA7wbKreiEvzSB5cfLpPjbOHaoy1xRAazJVrPmXswL-u4yi2ef2Vy3UgWy4

Biežums, kad ticējums piepildījies, laikā no 2001. līdz 2016. gadam, %

Katrīnas un Andreji

Katrīnas un Andreji apveltīti dažādiem ticējumiem, tāpēc apskatījām divus. 

Ja Katrīnas dienā salst, tad Andreja dienā līs lietus. Šāda pieredze bijusi visbiežāk Kolkā, bet retāk abās apdzīvotākajās Latvijas pilsētās – Rīgā un Daugavpilī. 

https://lh6.googleusercontent.com/gUoWJ6hqwM0B1yXRarLid-9fnH_lgd9-YTIJ-5pR6ev9dBPVDmVq_aFzNMLayhDqSQ3e9ZQfOFee41_IWuqppuUreY0_gxbRVAzBF64hcnODEsudXAkJJkAVqMP4_Qc_NX_hgaUk5G4

Biežums, kad ticējums piepildījies, laikā no 2001. līdz 2016. gadam, %

Bet, ja Katrīnas dienā līst, tad Andreja dienā būs salna. Šādu ticējumu visbiežāk varēts novērot tieši Latvijas austrumos, bet izteikti – Alūksnē un Daugavpilī. 

https://lh3.googleusercontent.com/6RLPSD7x1IM8NChzx4DrSXAjR_QFuYYNPCT6QvhOrDxahcW6BamQ3NbrLUoDThLoMAYZqQJdgAwvPvrHNsb6osVtBvxtwBfIuzi8wMo4fgXjFAP5szalSEcXhlY6X6rrUvjjCXHTICA

Biežums, kad ticējums piepildījies, laikā no 2001. līdz 2016. gadam, %

Bet vai ir ticējumi, kas piepildās?

Pieņemot, ka latviešu ticējumi balstās dabas parādību novērojumā, kur netiek meklēts cēlonis, bet kopsakarības, meklējām arī modernos ticējumus, saskatot dažādu parādību saistību,  šoreiz mūsu iecienītākajā veidā – balstoties datos, kas pieejami Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā.  

https://lh3.googleusercontent.com/rDQqBSWUw5pG4sGZSl2ysOfq84aRHt_pNijYQml1EfIpXCryevju3Ku_UyGjZ6cPsgiQWYZ17SS4Lcd5pzu7ns-V2PXSc1CWWHviWlOA_QRd2gMV7KoUM8xZ9MfP0LMWamInDMGMx2Q
https://lh6.googleusercontent.com/F9IVkjEgs3M6KKi2kWbdykCgPql5dA4xEJN65kaIBjOmZ3UV2ZifN4Iq3ywyvklwLqlabJr2RfXE3OIvjMqYcgR2eCkSyo54ewmk9vLxH2OH0khp776KrzCYMPq6PdG4FyXnwedRuxQ
https://lh5.googleusercontent.com/fakKDRvyeDDjZJnn2pehbb5oAAt2E0v8-TDueR83ejpUskUc0_q0YOXo7JqAtIuH7UPDfkhNNIinZ4GSH80r2H6ttY-uOQCWy4pjDXogonQoc5p0cdY2HExuHaSoiwEo0u0F6bvDW_I

Tātad – vai ticējumiem sekot?

Atbilde pavisam īsa – atkarībā, kurā vietā dzīvo. Kā atklājām ar datu palīdzību, tik tiešām ir Latvijā reģioni, kur tautas ticējumi par laikasptākļiem piepildījušies bieži. Tomēr tāpat kā otrās daļas “modernos” ticējumus, aicinām pieņemt skeptiski un labāk ieklausīties laika ziņu prognozē. 

Categories
Datu stāsti

Kandidāti no 12. Saeimas runās un darbos – runā dati

Tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām arī Datu skola nolēma papētīt kā veicās tiem kandidātiem, kas strādāja iepriekšējā Saeimā. Politiķiem mūždien pārmet runāšanu un nekā nedarīšanu, tāpēc nolēmām noskaidort runātīgākos, čaklākos, aktīvākos un slinkākos deputātus.

Deputātu “runāšanu” un “darīšanu” mērījām pēc datiem, kas par katru deputātu pieejami Saeima.lv. Katra deputātu profilā iespējams noskaidrot uzstāšanās 12. Saeimas sēdēs, kas dalās runās no Saeimas trībīnes par darba kārtības jautājumiem un ziņojumiem par lēmumiem attiecībā uz likumprojektiem. Vienkāršojot*, runas nosaucām par “runāšanu” un ziņojumus par “darīšanu”.

Rezultātā izveidojām interaktīvu datu vizualizāciju, kas ļauj atlasīt kandidātus pēc piederības vēlēšanu sarakstam, apgabala, kur deputāts startē, un vizualizācijā ieraudzīt, vai daputāts bijis aktīvs gan runās, gan darbos, vai uzstājies vien pāris reizes, kas ierindo viņu neaktīvo deputātu listē.

Pirmajā acu uzmetienā likās, ka Saeimā sēž gaužām daudz dīkdieņu. Uz pārējo fona izcēlās vairāki zināmi deputāti, bet lielākā daļa bija aktīvāki vai nu runāšanā, vai darīšanā. Vēlāk, papētot deputātus pēc to piederības sarakstiem, izkristalizējās partijas, no kurām kandidē vidēji aktīvāki deputāti. Ceram, ka zemāk aprakstītie rezultāti palīdzēs pēc pāris nedēļām veikt informētāku izvēli.

Kā rāda pamatvizualizācija, ielākā daļa deputātu, kas kandidē atkārtoti, ir bijuši neaktīvi uz dažu varenu runātāju un varenu ziņotāju fona. Vizualizācija neatklāja nevienu izteiktu runātāju un darītāju.

6. oktobrī balsosim par sarakstiem, nevis indivīdiem, tāpēc nolēmām paskatīties, kā veicās kandidātu sarakstiem, no kuriem šogad startē līdzšinējie deputāti. Diezgan daudz spēj parādīt tā sauktais “Box plot” garafiks jeb vērtībamplitūdas diagramma (jā, šis ir latviskais tulkojums!).

Nedaudz teorijas:

Tā pilnais nosaukums ir ‘Box and Whisker’. To izmanto, lai parādītu vērtību izkliedi kādā datu kopā. Grafiks arī parāda vidējās vērtības un izņēmumus. 

Punkti aiz “kastēm” un horizontālajām līnijām parāda deputātu izkliedi pēc konkrētās aktiviātes partijā. Ja punkts ir virs horizontālās strīpas, kandidāts ir izņēmums uz partijas fona. Piemēram, Saskaņas deputātu vidū ir pāris lieli runātāji – Ivars Zariņš un Igors Pimenovs un pāris aktīvi ziņotāji – Valērijs Agešins, Vitālijs Orlovs un Anrijs Matīss. 

Līnija pa vidu iekrāsotajiem četrstūriem apzīmē mediānu, jeb vērtību, kas ir saraksta pašā vidū. Tas nozīmē ka puse no saraksta deputātiem ir zem šīs līnijas, otra puse – virs. Saskaņas gadījumā šī līnija atrodas visai zemu gan runāšanā, gan darīšanā. Puses Saskaņas deputātu ir runājuši mazāk nekā 11,5 reizes un ziņojuši mazāk nekā 6,5 reizes. Vienmērīgākā kandidātu izkliede ir Jaunajai vienotībai un ZZS pēc ziņošanas aktivitātes.

Iekrāsotais kvadrāts nozīmē, ka puse no deputātiem atrodas šajā vērtību diapazonā. Jo zemāk šī kastīte atrodas un jo īsāka tā ir, jo mazaktīvāka ir puse no partijas deputātiem. Viszemāk “kastīte” atrodas Saskaņai “runāšanas” grafikā, taču arī ZZS kopumā nav īpaši aktīvāki. Aktīvākie runātāji kopumā ir bijuši deputāti, kas startē no Latvijas reģionu apvienības. Savukārt Jaunās Vienotības sarakstā atrodami visai aktīvi ziņotāji. 

Te ir īss video angļu valodā, kas paskaidro grafika tapšanu un interpretēšanu. 

Četras partijas – Latviešu Nacionālisti, No sirds Latvijai un KPV LV un Attīstībai/PAR!  ir grūti vērtēt, jo līdzšinējā sasaukumā šīs partijas katru pārstāvējā viens vai divi deputāti. 

Saskaņas deputātu ir visvairāk un to kopējo runu un ziņojumu skaits ir visai liels, taču Box plot parāda, ka šie rezultāti ir panākti un dažu aktīvo deputātu rēķina. Apmēram 75% no Saskaņas deputātiem nav devuši vairāk par 20 ziņojumiem. Līdzīga aina paveras arī ZZS kandidātu vidū. Aptuveni puse no ZZS un Saskaņas kandidātiem četru gadu laikā nav uzstājušies vairāk par 20 reizēm. 

Jaunās Vienotības sarakstā ir vairāk aktīvu ziņotāju nekā runātāju. Latvijas Reģionu apvienības deputātus raksturo aktīva runāšana un mazāk aktīva darīšana. Tās lielākais darītājs ir Edvards Smiltēns, kas ir aktīvākais ziņotājs arī uz pārējo kandidātu fona. Nacionālās apvienības deputātus raksturo vienlīdz aktīva runāšana un darīšana, kas aktivitātes ziņā gan īpaši neizceļas. Vienīgais izņēmums tās sarakstā ir Imants Parādnieks, kas ir diezgan daudz runājis un vēl vairāk ziņojis.

Secinājumi

Lielākā daļa deputātu, kas atkārtoti kandidē uz 13. Saeimu ir bijuši neaktīvi. Lai gan vidēji kandidāti ir runājuši aptuveni 37 reizes un ziņojuši par paveikto gandrīz 25 reizes, puse deputātu runājuši mazāk nekā 16,5 reizes un ziņojuši mazāk nekā 12 reizes. Vidējie rezultāti ir labāki, pateicoties dažiem deputātiem, kas ir aktīvāki nekā pārēji.

Visvairāk mazaktīvo deputātu ir Saskaņas un ZZS sarakstos. Taču abos sarakstos ir daži īpaši aktīvi deputāti. Saskaņa 12. Saeimā ir bijusi opozīcijas partija, tāpēc ziņojumu skaits tai ir mazāks. ZZS ir aktīvāki ziņotāji daļāji tāpēc, ka līdzšinējā sasaukumā bija valdošā partija.

Jaunās Vienotības kandidātu sarakstā ir vairāk aktīvu ziņotāju, savukārt Latvijas Reģionu apvienībā ir vairāk aktīvu runātāju. 

*Apzināmies, ka deputāta darbs ir kas vairāk par uzstāšanos Saemas tribīnē, taču visas tikšanās, lobēšanas aktivitātes, izpētes darbu, ko deputāti veic pirms lēmumu pieņemšanas nav iespējams pilnībā kvantificēt.

Categories
Datu stāsti

ManaBalss.lv datu ekspedīcijas atklājumi

Pagājušajā nedēļas nogalē, kopā ar datu analītiķiem, programētājiem un pētniekiem devāmies cauri ManaBalss.lv datu biezoklim, kas sastāvēja no 274 publicētām iniciatīvām par kurām 922 355 balsis kopā devuši 213 093 lietotāji. Te apkopojums par ekspedīcijas idejām un to rezultātiem.

Iniciatīvu balsotāju interešu tīkla analīze

Viena no ambiciozākajām ekspedīcijas idejām bija izanalizēt ManaBalss.lv balsojumu datus ar vizuālas tīkla analīzes palīdzību. Tās mērķis bija noskaidrot vai platformas balsotāju intereses veido tematiskas kopas. Šādā veidā nākotnē varētu paredzēt, ja ManaBalss.lv lietotājs nobalso par kādu iniciatīvu, tam varētu interesēt arī citas, analīzes rezultātā iegūtas iniciatīvas.

Kā balso Latvijas diaspora?

Lai gan platformas iniciatīvas pārsvarā attiecas uz Latvijā dzīvojošajiem, par tām savas balsis dod arī Latvijas valstspiederīgie, kas dzīvo kādā citā pasaules valstī. 

Interesanti, ka ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem interesē arī pašvaldības līmeņa iniciatīvas, nevis tikai valstiska līmeņa idejas  – pretēji iepriekš uzskatītajam. Piemēram, ASV dzīvojošos latviešu satrauca jautājums par Lielo kapu likteni. 

Diasporu, kam mītnes zeme ir Lielbritānija, satrauca jautājumi, kas saistīti ar automašīnām, to reģistrēšanu, nodokļiem un apdrošināšanu Latvijā. Savukārt, Vācijā viena no populārākajām iniciatīvām ir iniciatīva par vilku un lūšu medību ierobežošanu. 

Visās trīs valstīs dzīvojošajiem latviešiem vienādi svarīgas likušās iniciatīvas par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, kā arī iespēja no ārvalstīm atbalstīt tuviniekus Latvijā bez divkārša nodokļu sloga. 

Sociālo tīklu ietekme uz balsojumiem par iniciatīvām

Izplatīts ir viedoklis, ka iniciatīvas, kas gūst augstu interesi sociālajos tīklos, savāc vairāk balsu. Mekējot apstiprinājumu šai likumsakarībai, nācās vilties. ManaBalss.lv dati liecina, ka balsu skaits nav atkarīgs ne no tā, cik bieži Facebook lietotāji dalījušies ar šo ziņu, ne no tā, cik aktīvu diskusiju ieraksts par iniciatīvu ir izraisījis. Neskatoties uz to, lielākā daļa mana balss.lv apmeklētāju nonāk lapā tieši caur Facebook. Tas rosina domāt, ka nevis iesaiste, t.i., like, share, comment, norāda uz iniciatīvas popularitāti un panākumiem, bet tas, cik cilvēki ir sasniegti ar šo ziņu.

Kuras iniciatīvas interesē, kādām vecuma un dzimuma grupām

Kāda vecuma un dzimuma balsotājam visvairāk interesē iniciatīvas par kažokzvēru aizsardzību? ManaBalss.lv platformas balsotāji tika sadalīti pēc vecuma diapozoniem atbilstoši Latvijas vēlētāju sadalījumam. Tad katra iniciatīva tika salīdzināta ar normālo vecumu sadalījumu. Interesantākās iniciatīvas, kas izraisīja kāda konkrēta vecuma un dzimuma interesi, tika apskatītas tuvāk. 

Interaktīva ManaBalss.lv balsojumu vizualizācija

Visbeidzot tika strādāts arī pie interaktīvas vizualizācijas, kas palīdzētu katram tās lietotājam pašam mainīt grafiku saturu. Saturs mainītos pēc tā, vai iniciatīva savāca nepieciešamo balsu skaitu, iniciatīvu tēmām un balsojuma dinamikas par katru no atlasītajām iniciatīvām. Lietotājs, piemēram, varētu noskaidrot kuru tēmu balsojumi savākuši balsis visātrāk.

Kuras iniciatīvas ieguva lielākos “spaikus”

Visbeidzot, tika apskatīts arī kā Latvijas pilsoniskā sabiedrība iesaistījās balsošanā par iniciatīvām. Izfiltrējot tās kampaņas, kurām ir vismaz viena diena ar vismaz 300 balsīm un kopējais balsu skaits ir virs 2000, iespējams aplūkot tās iniciatīvas, kuras īsā laikā ieguva vislielāko balsu skaitu, jeb “spaiku”. Izrādījās, ka šajā ziņā populārākās inicitīvas bija par ofšoru atvēršanu, ceļa nodokļa iekasēšanas modeļa izmaiņām un par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam.

ManaBalss.lv datu ekspedīciju rīkoja Datu skola sadarbībā ar Baltijas Mediju izcilības centru, kas ekspedīcijas dalībniekus uzņēma savās telpās. Pateicamies ekspedīcijas dalībniekiem par paveikto un ManaBalss.lv par atbalstu datu sniegšanā.