Saeimas “slēptie” nebalsotāji

Autors: Aivis Brutāns, datu zinātnieks un “Datu skolas” aktīvists

2023.gada 26. oktobrī ažiotāžu sociālajā tīklā X (Twitter) izraisīja 14.Saeimas frakcijas “Progresīvie” (PRO) deputātu rīcība, kad tiem bija jābalso par “Nacionālās apvienības” (NA) deputātu iesniegtā likumprojekta “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” nodošanu Saeimas komisijai. Grozījumi paredz demontēt padomju okupāciju slavinošos pieminekļus publiskās vietās. Balsošanas rezultāts daudzus pārsteidza, jo tajā uzrādās tika viens PRO deputāts. Pārējie balsošanas protokolā neuzrādās, lai gan atsevišķi X lietotāji ir norādījuši, ka šajā brīdī PRO deputāti ir atradušies Saeimas zālē:

Kā norādīja bijušais 14.Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns no partijas “Apvienotais saraksts” (AS), tad šāda situācija rodas gadījumā, ja deputāts pirms balsojuma no balsošanas ierīces izņem balsošanas kartiņu, lai attiecīgā deputāta uzvārds neparādītos balsošanas protokolā. Protokolā rezultāts “Nebalso” uzrādās tikai tad, ja deputāts nav balsojis (‘par’, ‘pret’ vai ‘atturas’) un balsošanas kartiņu atstājis ierīcē.

Iemesli šādai rīcībai var būt dažādi. Piemēram, deputāts tādā veidā mēģina pasargāt sevi no sabiedrības nopēluma konkrētā balsojumā. Citkārt, iemesls var būt pavisam vienkārš — deputāts kavē Saeimas sēdi un uz to nav ieradies laicīgi, tādējādi nav nobalsojis par konkrētiem likumprojektiem.

Šī nav pirmā reize, kad deputāti balsojumos izņem balsošanas kartiņu. Iepriekš skaļākais gadījums bija īsi pirms 14.Saeimas vēlēšanām, kad 13.Saeimas deputātiem bija jābalso par lēmumprojektu, kurā Krieviju atzīst par terorismu atbalstošu valsti. Toreiz sabiedrība pamanīja, ka balsošanas protokolā neuzrādās “Katram un katrai” partijas deputātu Alda Gobzema un Karinas Sprūdes balsojums, lai gan īsi pirms šī balsojuma viņi piedalījās citā balsojumā, kā arī pēc šī lēmumprojekta viņi bija reģistrējušies deputātu klātbūtnes balsojumā. Visticamāk, šāda rīcība skaidrojama ar to, ka šie deputāti nevēlējās pirms 14.Saeimas vēlēšanām sadusmot krievvalodīgos vēlētājus, kas bija partijas viena no mērķauditorijām.

Lai vēlētājs gūtu pilnīgu priekštatu par deputātu balsošanas/nebalsošanas motīviem, elektroniskās balsu skaitīšanas iekārtas fiksēto balsojumu datos būtu jāatspoguļo visi 100 tautas priekšstāvji, neatkarīgi no nebalsošanas tehniskajām niansēm. Tomēr balsošanas protokolā neuzrādās visi deputāti. Zemāk palūkosim kā līdz šim viņi ir [ne]balsojuši, ņemot vērā šīs tehniskās nianses.

“Slēpto” nebalsošanas gadījumu aprēķina metode

Pirms atspoguļot datus, īsumā iepazīsimies kā tad zemāk esošajā analīzē tika iegūts “slēpto” nebalsošanas gadījumu skaits.

Pēdējie pieejamie balsojuma dati ir pieejami līdz 2023. gada 19. oktobrim. Tie iegūti Atvērto datu portālā un tajā ir informācija par katra deputāta balsojumu — ’par’, ‘pret’, ‘atturas’, ‘nebalso’ (šeit ‘nebalso’ gadījumi ir kad deputāts savu balsošanas kartīti ir ievietojis balsošanas ierīcē un nav veicis balsojumu). Atvērtajos datos ir arī informācija par deputāta klātbūtnes reģistrāciju (‘reģistrējies’, ‘nereģistrējies’). Ir zināms katra balsojuma norises datums un laiks.

Atvērto datu portālā nav informācijas par katra Saeimas deputāta mandātu — no kura datuma un līdz kuram datumam konkrētā persona ir bijis Saeimas deputāts un kādu frakciju tas pārstāv, tāpēc šī informācija iegūta atsevišķi no Saeimas mājas lapas.

Apvienojot abas iepriekš minētās datu kopas, mēs varam noskaidrot, kas ir tie “slēptie” nebalsošanas gadījumi. Ja konkrētam Saeimas deputātam pilnvaras ir sākušās no pašas pirmās sēdes 2022. gada 1.novembrī, tad datu analīzē tika iekļauti visi balsojumi, kuri ir notikuši sākot no šī datuma līdz 2023. gada 19. oktobrim, jeb 1 355 balsojumi un 112 klātbūtnes reģistrācijas. Piefiksējam šī deputāta balsojumus un trūkstošie balsojumi ir tie, kuros deputāts nav piedalījies — vai nu tas ir “slēptais” nebalsošanas gadījums, vai deputāts nav bijis darbā. Ja konkrētajā dienā deputāts nav balsojis ne par vienu no likumprojektiem un ne reizi nav reģistrējis savu klātbūtni, tad pieņemts, ka deputāts “Nav darbā” (TOP deputātus skat. 1.attēlā)

Ja konkrētajā dienā deputāts ir balsojis par daļu no likumprojektiem, lēmumiem u.tml., tad ir pieņemts, ka deputāts ir bijis darbā un trūkstošās balsis ir šie “slēptie” nebalsošanas gadījumi. Pēc šādas metodes var būt tādi “slēptie” nebalsošanas gadījumi, kad deputāts atnāk vēlāk uz Saeimas sēdi vai aiziet no darba ātrāk — tātad ir piedalījies daļā no Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem — bet, tā kā atvērtajos datos nav informācijas par katra deputāta darbā ierašanās/aiziešanas laikiem, tad ir pieņemts, ka visi nebalsošanas gadījumi, kuri neuzrādās protokolā, ir “slēptie”. Tādējādi, datos ir atspoguļots sliktākais iespējamais scenārijs un sliktāk vairs nevar būt.

Ņemot vērā “slēpto” nebalsošanas gadījumu iemeslus, ir daudz grūtāk noteikt, kuros gadījumos nebalsošana bijusi apzināta. Tāpēc turpmākajā datu analīzē atspoguļotas “slēptās” nebalsošanas, nedalot cik no tām ir bijušas ļaunprātīgas.

Ko rāda dati?

Kopš 14.Saeimas pirmās sēdes līdz š.g. 19.oktobrim kopā ir veikti ~118 tūkst. par/pret/atturas balsojumi (skat. 2.attēlu). 4,7 tūkst. gadījumos deputāti nebalsoja (balsojums uzrādās protokolā) un aptuveni tik pat lielā apjomā (4,4 tūkst.) deputāti nebalsoja (‘Nebalsoja (“slēpts”)’), bet protokolā šis skaits neuzrādās. 

Ja skatāmies relatīvos rādītājus, tad lielākie nebalsotāji ir frakcijas “Latvija pirmā vietā” (LPV) deputāti (15,4% no visiem potenciālajiem balsojumiem), “Zaļo un zemnieku savienības” (ZZS) deputāti (11,7%), “Apvienotā saraksta” (AS) deputāti (7,6%) un pie frakcijām nepiederošie deputāti (16,6%).

14. Saeimā sākotnējās koalīcijas partijas (AS un NA) no 2023. gada 20. septembra nonāca opozīcijā. Tādējādi ir iespējams salīdzināt, kā ir mainījušies šo partiju balsošanas paradumi. Kā redzams pēc 4. attēla, tad nonākot opozīcijā AS un NA strauji pasliktināja balsošanas kultūru — ja iepriekš nebalsošanas rādītāji (gan “atklātie”, gan “slēptie”) bija zemāki nekā vidēji visās Saeimas frakcijās kopā (katrai partijai attiecīgi 5,7% un 3,8%), tad opozīcijā nebalsošanas gadījumi pieauga (17,2% un 9,5%). Līdzīgi ir ar ZZS — esot opozīcijā kopējā nebalsošana bija lielāka (12,4%) nekā nonākot koalīcijā (8,3%).

Bet kuri tautas priekšstāvji ir tie lielākie sliņķi un Saeimas sēdē izvēlās nebalsot? 33,2% gadījumos nebalso Māris Kučinskis (AS), kam seko pie frakcijām nepiederošais Oļegs Burovs (33.0%; esot LPV deputāts viņš nebalsoja 25,1% gadījumu) un TOP3 noslēdz Jānis Vitenbergs (NA, 29,9%).

Un kuri no deputātiem izvēlas neparādīties balsošanas protokolā? Zemāk TOP nebalsotāji — Līga Kozlovska (ZZS) 83 gadījumos balsošanas protokolā uzrādās “Nebalsoja”, bet 297 gadījumos ne tikai nav balsojusi, bet arī protokolā neuzrādās. Tātad 78% nebalsošanas gadījumi ir “slēpti”. Aiz Kozlovskas seko partijas biedrs Gundars Daudze (166 “slēptie” gadījumi jeb 83,4% no visām nebalsošanas reizēm), bet TOP3 noslēdz Jana Simanovska (154; 80,2%).

Jāņem vērā, ka ne visus “slēptos” nebalsošanas gadījumus būtu jāuztver kā apzinātu vēlmi noslēpt savu balsojumu. Tā kā ir zināma katra balsojuma stunda, tad varam aplūkot kādās diennakts stundās konkrētais deputāts balsojumos nav piedalījies. Lūk, piemērs par nebalsošanas līderi — Līgu Kozlovsku (ZZS). Analizējot visas datos pieejamās balsošanas dienas, redzam dažas iezīmes— deputāts, visticamāk, uz darbu ierodas ar kavēšanos (nebalso no 6.00 līdz 8.59), aizkavējas pusdienās (laikā no 13.00 līdz 13.59) un pēcpusdienā Saeimas darbu beidz ātrāk (no 15.00).

Līga Kozlovska ir ģimenes ārste. Viņas mājaslapā ir norāde par pieņemšanas laikiem. Tā kā Saeimas sēdes pārsvarā notiek ceturtdienās, tad, vērtējot ārstes pieņemšanas laikus, “slēptajām” nebalsošanām vajadzēja būt augstām tieši laikā no 9.00 līdz 14.00, bet pēc 7.attēla redzam, ka tieši šajā periodā nebalsošanas īpatsvars ir vismazākais. Vai nu mājaslapas informācija nav pareiza, vai ir jābūt citiem izskaidrojumiem, kāpēc Līgai Kozlovskai nebalsošanas iezīmes ir tieši iepriekš minētos laika periodos.

Piemēram, otrais “slēpto” nebalsotāju līderis Gundars Daudze (ZZS) darbā nav sastopams no 19.00. Arī Daudzem pusdienas bieži iekavējas.

Savukārt trešā “slēpto” nebalsotāju līdere Jana Simanovska (PRO) gluži otrādi — Saeimas sēdes darbu uzsāk no 9.00.

Raksta sākumā pieminētā 26. oktobra likumprojekta “slēpto” nebalsotāju skaits bija mazs, lai gan ažiotāža bija pamatīga. Citos balsošanas gadījumos (12. attēls) nebalsotāju skaits par konkrētiem likumprojektiem bija krietni lielāks. Bez detalizētākas šo likumprojektu analīzes nav skaidra pašas nebalsošanas motivācija. Iespējams deputāti ir aizkavējušies pusdienās, komisijas sēdēs, kāds no deputātiem devies jau mājās, vai arī nebalsošanai ir pavisam citi iemesli.

2023.gada 1.novembrī apritēs viens gads kopš strādā 14.Saeima. Pēc kāda laika palūkosim vai nebalsošanas kultūra 14.Saeimā būs mazinājusies.